| Starptautiska zinātnieku grupa, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), NASA Čandras rentgenstaru observatoriju un Atakamas Kosmoloģijas teleskopu, atklāja ļoti karstu un masīvu jaunu galaktiku kopu, kas nodēvēta par "Resno". Jaunatklātā galaktiku kopa ieguvusi vārdu "El Gordo", kas spāņu valodā nozīmē "lielā" jeb "resnā". Tā sastāv no divām atsevišķām galaktiku apakškopām, kas savstarpēji saduras ar ātrumu daži miljoni kilometru stundā. Kopas gaismai vajadzēja septiņus miljardus gadu, lai sasniegtu Zemi. Kopa, kas katalogos atrodama kā ACT-CL J0102-4915, atrodas dienvidu puslodē redzamajā Fēniksa zvaigznājā. 
"Tā ir vismasīvākā, karstākā un rentgenstaros visspožākā galaktiku kopa, kas atrodas šādā attālumā vai vēl tālāk," teica Felipe Menanto no Ratgersa universitātes. "Mēs El Gordo veltījām daudz novērojumu laika, un es esmu priecīgs, ka tas ir atmaksājies ar uzviju, un mēs esam atraduši fantastisku kopu sadursmi." Galaktiku kopas ir lielākie objekti Visumā, kurus kopā notur gravitācijas spēki. To veidošanās process, kad apvienojas mazākas galaktiku grupas, ir atkarīgs no tumšās matērijas un enerģijas daudzuma Visumā konkrētajā laika brīdī. Tādejādi kopu analīze savā ziņā palīdz izprast šīs noslēpumainās Visuma sastāvdaļas. "Milzīgas galaktiku kopas, līdzīgas šai, ir tieši tas, ko mēs meklējam," teica Džeks Hadžs. "Izmantojot labākos kosmoloģijas modeļus, kādi šobrīd ir pieejami, mēs vēlamies noskaidrot, vai mēs izprotam, kā veidojas šie iespaidīgie objekti." El Gordo izdevās atklāt, konstatējot kosmiskā mikroviļņu fona starojuma deformāciju. Šis tikko nosakāmais mirdzums ir atliekas no Lielā Sprādziena gaismas, kas atmirdzēja pirms aptuveni 13,7 miljardiem gadu. Šis starojums mijiedarbojas ar galaktiku kopās esošās karstās gāzes elektroniem, deformējot mikroviļņu fona starojumu, kuru varam vērot, atrodoties uz Zemes. Šo efektu mēs pazīstam kā Siņajeva-Zeldoviča (SZ) efektu. Jo blīvāka un lielāka kopa, jo spēcīgāks ir šis efekts. Kopa El Gordo mikroviļņu fona plaša mēroga pētījuma ietvaros tika reģistrēta ar Atakamas Kosmoloģijas teleskopu, kas ir sešus metrus liela antena netālu no ALMA masīva mājvietas. 
ESO Ļoti lielais teleskops tika izmantots, lai izmērītu kopās esošo galaktiku ātrumu, kā arī attālumu līdz Zemei. NASA Čandras rentgenstaru observatorijas novērojumi palīdzēja izprast karstās gāzes īpašības un izvietojumu kopā. Lai arī tādas kopas kā El Gordo ir retums šādā attālumā, jaunie rezultāti joprojām neesot pretrunā Lielā Sprādziena teorijai, kā arī pieņēmumam, ka Visums pārsvarā sastāv no tumšās matērijas un tumšās enerģijas. Visticamāk, ka El Gordo veidojās līdzīgi kā ne mazāk slavenā Lodes kopa, kas atrodas aptuveni 4 miljardus gaismas gadus tuvāk Zemei. Abās kopās ir pierādījumi parastās matērijas eksistencei, pārsvarā - karsta gāze, kas spoži spīd rentgenstaros. Novērojumi liecina, ka sadursmes rezultātā parastās matērijas sablīvējums neatrodas turpat, kur lielākais masas sakopojums, kas norāda uz tumšās matērijas klātbūtni. Ja sadursmē parastā matērija jeb karstā gāze tika būtiski nobremzēta, tad tumšās matērijas gadījumā šāda mijiedarbība netiek novērota. "Šī ir pirmā reize, kad mēs tik lielā attālumā esam atraduši sistēmu, kas līdzinās Lodes kopai," teica Kristobals Sifons. "Tas ir kā vecā sakāmvārdā: ja tu gribi saprast, kurp tu ej, tev jāzina, kur tu esi bijis." ESO |
