|  | | | Primitīvo zvaigžņu slēptuve atklāta | |
| 20.02.2010 (744/10) | | | Gadiem ilgi tās veiksmīgi slēpās. Izmantojot ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT), zinātniekiem beidzot ir izdevies atklāt Visuma primitīvo zvaigžņu paslēptuvi ārpus Piena Ceļa galaktikas. Šie jaunākie pētījumi palīdzēs atminēt svarīgus astrofizikas jautājumus, kas saistīti ar visvecākajām zvaigznēm Visumā. "Patiesībā, mēs esam atraduši trūkumu līdz šim izmantotajās izmeklēšanas metodēs," pastāstīja Else Starkenburga. "Uzlabotais variants ļāva mums atrast šīs primitīvās zvaigznes starp citām, daudz biežāk sastopamām zvaigznēm." Tiek uzskatīts, ka primitīvās zvaigznes ir veidojušās no materiāla, kas radies īsu brīdi pēc Lielā sprādziena pirms 13,7 miljardiem gadu. To sastāvā ir ārkārtīgi niecīgs daudzums elementu, kas ir smagāki par ūdeņradi un hēliju. Primitīvās zvaigznes vēl tiek dēvētas par "ekstrēmi metālnabadzīgām zvaigznēm". Tās pieder vienām no pirmajām zvaigžņu paaudzēm tuvējā Visumā. Šādas zvaigznes ir ārkārtīgi liels retums un līdz šim tās bija novērotas gandrīz tikai Piena Ceļa galaktikā. Kosmologi uzskata, ka Piena Ceļam līdzīgās galaktikas ir veidojušās, apvienojoties mazākām galaktikām. Primitīvajām zvaigznēm, kādas ir sastopamas Piena Ceļa galaktikā, vajadzētu būt atrodamām apkārtnē esošajās pundurgalaktikās. "Līdz šim pierādījumi ir bijuši nepietiekami," pastāstīja pētījuma līdzautore Džuzepīna Bataglia. "Visi liela mēroga novērojumi norādīja, ka Piena Ceļa un pundurgalaktiku senāko zvaigžņu populācijas neatbilst, kas neatbilst vispārpieņemtajam kosmologu modelim." 
Elementu daudzums tiek mērīts spektroskopiski. Tie ir zvaigznes ķīmiskā sastāva "pirkstu nospiedumi". Zinātnieku grupa izmantoja FLAMES instrumentu, kas atradās uz ESO VLT teleskopa, lai izmērītu aptuveni 2000 milzu zvaigžņu spektru tuvumā esošajās pundurgalaktikās - Krāsns, Skulptora, Sekstanta un Ķīļa pundurgalaktikās. Tā kā pundurgalaktikas atrodas aptuveni 300 000 gaismas gadu attālumā, tikai spēcīgākās spektra iezīmes ir izšķiramas. Komanda atklāja, ka neviens no savāktajiem spektra paraugiem neatbilst meklētajām, retajām, ekstrēmi metālnabadzīgajām zvaigznēm, kādas atrodamas Piena Ceļa galaktikā. Komandai nekas cits neatlika kā ļoti rūpīgi salīdzināt iegūto spektru ar datorā iegūtajiem modeļiem. Viņi atklāja, ka starp normālām metālnabadzīgām un ekstrēmi metālnabadzīgām zvaigznēm pastāv pavisam niecīgas atšķirības. Tādēļ agrāk izmantotās metodes izrādījās nederīgas. 
Astronomi izmantoja UVES instrumentu, lai atkārtoti iegūtu dažu zvaigžņu spektru, un apstiprināja to "ekstrēmi metālnabadzīgo zvaigžņu" statusu. "Atšķirībā no tikko pamanāmajiem signāliem, kādi mums bija iepriekš, jaunākie dati bija tādi, it kā mēs skatītos uz pirkstu nospiedumiem caur mikroskopu," skaidroja Vanesa Hilla. "Par nelaimi šādā veidā mēs varam aplūkot tikai nelielu zvaigžņu daudzumu, jo tas prasa ļoti daudz laika." "Šajās jaunatklātajās zvaigznēs, kuras atradām pundurgalaktikās, vērojams ļoti neliels metālu daudzums - no 1/3000 līdz 1/10 000 no tā daudzuma, kas atrodams Saulē," teica Mārtins Tāfelmaijers. "Mums izdevās ne tikai atklāt dažas ļoti interesantas, primitīvās zvaigznes šajās galaktikās, bet arī izstrādāt jaunu, daudz labāku tehniku, kas palīdzēs atrast vēl daudz šādu zvaigžņu," secināja Starkenburga. "Tagad tās vairs nevarēs noslēpties!" ESO | | |
|
| | | dzimmijs13 tieši 20/02/2010 20:01 domāja šādi: | | | Vai tas nozīmē, ka šīs zvaigznes saglabājušās tādas nemainīgas no Visuma pirmsākumiem - kāpēc, vai pirmatnējo zvaigžņu līdzinieces rodas arī tagad? Jo "Primitīvajām zvaigznēm, kādas ir sastopamas Piena Ceļa galaktikā, vajadzētu būt atrodamām apkārtnē esošajās pundurgalaktikās." - tas taču nav miljardiem gaismas gadu attālumā (lasi miljardiem gadu senatnē). | | |
| | Redaktors tieši 20/02/2010 20:10 domāja šādi: | | | Primitīvās zvaigznes vairs nerodas. Piena Ceļā tās ir atlikušas no tiem laikiem, kad veidojās mūsu galaktika, saplūstot citām, mazākām galaktikām. Līdz ar to tika uzskatīts, ka šīm zvaigznēm būtu jābūt pundurgalaktikās. | | |
| | Lāsēns tieši 20/02/2010 20:23 domāja šādi: | | | šoreiz atsaukšos uz S.Hokingu,lai lielāks svars :),tātad izplešoties visums izmanto gravitācijas enerģiju lai radītu vairāk matērijas(Visums rieksta čaumalā).Ko tas nozīmē?Lielos daudzumos rodas izejviela jaunām zvaigznēm(ūdeņradis).Redaktors būs mazliet apbēdināts ka es apgāzu atkal augstāk minēto,bet ceru ka nedusmosies.Jāsaka taču ir,kā ir patiesībā :) | | |
| | Lāsēns tieši 20/02/2010 20:29 domāja šādi: | | | Viens gudrs cilvēks man teica:kad tu ieej klasē,tad tas bērns kurš ir viskaitinošākais tas ir indigo,citiem vārdiem sakot:vienmēr kā nagla pakaļā :) | | |
| | Redaktors tieši 20/02/2010 20:44 domāja šādi: | | | Šobrīd rodas zvaigznes, kurās ir lielāks metālu īpatsvars nekā pirmatnējās zvaigznēs. Tādēļ tās tiek dēvētas par ekstrēmi metālnabadzīgām, jo laikā, kad veidojās šīs zvaigznes, visumā dominēja ūdeņradis un hēlijs. Smagākie elementi radās vēlāk, ejot bojā pirmo paaudžu zvaigznēm. Tādēļ šobrīd rodas zvaigznes, kurās jau ir ievērojami lielāks smagāko elementu īpatsvars. Zvaigznes rodas, bet ne ar tādu sastāvu, ka'ds bija pirmajām zvaigznēm. | | |
| | Lāsēns tieši 20/02/2010 20:50 domāja šādi: | | | Nea,tieši otrādi.Gravitācijas enerģija izraisa kvantu fluktuācijas kuras rezultātā rodas tīrs ūdeņradis,savukārt smagie elementi ir no vecu zvaigžņu kodoliem,kur tie radušies patērējot enerģiju. | | |
| | E.T. tieši 20/02/2010 22:24 domāja šādi: | | Redaktors un zinātne mani nez kāpēc pārliecina vairāk nekā viskaitinošākā nagla pakaļā.
Ne no kā nevar rasties kaut kas. Kodolsintēze no ūdeņraža līdz dzelzim un tālāk arī ir pierādīta. Kamōn. | | |
| | Lāsēns tieši 21/02/2010 07:20 domāja šādi: | | | Kodolsintēze ,tas ir pareizi,kad no diviem ūdeņraža atomiem tiek sintezēts hēlijs tiek izdalīta enerģija,jo to kopējā masa ir lielāka par vienu hēlija atomu, pēc formulas E=mc^2.Par to vai kaut kas rodas no nekā vai nerodas, iesaku painteresēties par nulles enerģiju.Starp citu šinī gadījumā runa bija par gravitācijas enerģiju(kas nav nekas).Pēc tās pašas formulas enerģija var pārvērsties vielā.Tā lūk...:) | | |
| | dzimmijs13 tieši 21/02/2010 12:24 domāja šādi: | | | Redaktor, paldies, skaidrs. Tikai, ar ko tādā gadījumā var izskaidrot šo zvaigžņu ilgmūžību, kāpēc tās nenomirst, tas ir, nekolapsē kā visa normālās pirmās paaudzes zvaigznes? Tas man kaut kā nedaudz asociējas ar "nemirstīgu dinozauru", vai kā tamlīdzīgi. | | |
| | Nelabojams tieši 21/02/2010 12:35 domāja šādi: | | | Nelielas masas zvaigznes pastāv pietiekami ilgi,lai nebūtu vēl sakolapsējušās šadā vai tādā veidā. Attiecīgi, to starjauda ir neliela un tāpēc arī tās "supernabadzīgās" grūti pamanīt citu līdzīgu zvaigžņu vidū, resp., grūtāk uzņemt pietiekamas detalizācijas spektru. | | |
|
| Lūdzu ievērot! - www.starspace.lv redaktori ir tiesīgi administrēt Jūsu ievietoto komentāru, ja tas neatbilst vispārcilvēciskām normām, ir aizskarošs individuālā un valstiskā mērogā.
- Neizmantojiet šos laukus reklāmai, savstarpēju rēķinu kārtošanai, jebkāda veida citu cilvēku pazemošanai un nelikumīgām darbībām.
- Savas domas pastiprināšanai ļauts izmanot - <b>, <i>,<u>. Neaizmirstiet tos attiecīgi noslēgt.
- Ja ir kādas neskaidrības vai jautājumi, lūdzu spiest uz zemāk redzamo uzrakstu Kontakti un savu sāpi redaktoriem nodot šādi.
|
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kas pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
