| Jaunākajos NASA Habla telskopa attēlos redzama mazā planēta Plutons, kura virsma maina krāsu, pateicoties gadalaiku maiņai. Plutons kļūst sarkanāks un tā izgaismotā ziemeļu puslode gaišāka. Šīs izmaiņas visticamāk ir saistītas ar gadalaiku maiņu, kad sublimējas uz Saules apspīdēto polāro reģionu virsmas esošais ledus un sasalst otrs polārais apvidus. Plutona krāsu izmaiņas ir notikušas laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam. 
Jāpiebilst, ka Habla teleskopa fotografētie Plutona attēli šobrīd ir visdetalizētākie. Kad mazo planētu sasniegs zonde New Horizons, tā sagādās daudz labākas izšķirtspējas fotogrāfijas. Zonde Plutonu pētīs aptuveni 6 mēnešus. Tieši Habla teleskopa attēli palīdzēs izvēlēties puslodi, kurai garām lidos New Horizons 2015. gadā. Plutona virsmas detalizētu attēlu ir neiespējami nofotografēt, jo šī pasaule ir maza un ļoti tālu no Zemes. Habla teleskopa izšķirtspēja ir daži simti kilometru, kas ir pārāk liels mērogs, lai varētu atšķirt atsevišķus virsmas objektus. Toties krāsu un virsmas spožuma ziņā Habla teleskopa iespējas ir pietiekami labas, ļaujot ieraudzīt neparasti krāsoto planētu. Tiek uzskatīts, ka sarkanīgais tonis ir saistīts ar Saules ultravioleto starojumu, kurš uz Plutona virsmas sadala tur esošo metānu, radot tumšus un sarkanīgus oglekļa nosēdumus. Salīdzinot jaunākos Plutona attēlus ar Habla teleskopa 1994. gada fotogrāfijām, redzams, ka ziemeļu polārais apvidus ir palicis gaišāks, bet dienvidu - tumšāks. 
Habla attēli palīdz saprast, ka Plutons nav tikai ledus un klinšu bumba, bet tā ir dinamiska pasaule, kurā notiek aktīvas izmaiņas atmosfērā, kas saistītas ar gadalaiku maiņu. Plutona gadalaiki ir ļoti asimetriski, pateicoties neparastajai, elipsveida orbītai. Ziemeļu puslodē pavasaris straujāk pāriet vasarā, jo Plutons pārvietojas ātrāk, kad tā orbīta atrodas tuvāk Saulei. Novērojumos, kas veikti ar instrumentiem, kas atrodas uz Zemes, redzams, ka laika posmā no 1988. līdz 2002. gadam, atmosfēras apjomi ir dubultojušies. Iespējams, ka šis process ir saistīts ar slāpekļa ledus sasilšanu un sublimāciju. Fotogrāfijas tapušas ar ACS kameru. Tās tiks izmantotas New Horizons pārlidojuma plānošanai. Zonde palidos garām mazajai planētai tik ātri, ka iespējams nofotografēt tikai vienu puslodi. Šobrīd zinātniekus ir ieinteresējis spožais, baltais plankums, kas varētu saturēt oglekļa monooksīda ledu. Tas ir viens no New Horizons mērķiem. Habla fotogrāfijas palīdzēs ne tikai izvēlēties labākos un interesantākos reģionus fotografēšanai, bet arī izvērtēt fotografēšanas parametrus, piemēram, ekspozīcijas laiku, jo lidojuma laiks būs tik īss, ka zinātnieki nevar paļauties uz iespēju nofotografēt neizdevušos reģionus atkārtoti. HubbleSite |
