| Eiropas Kosmosa aģentūras Planka misijas augstas frekvences instruments (HFI) ir pabeidzis Lielā sprādziena atblāzmas pētījumu. Uztvērējam sestdien (14. janvāris), kā tas tika paredzēts, beidzās dzesētājs, tādejādi instruments vairs nespēj reģistrēt vājo enerģiju. "Planks bija brīnišķīga misija, kosmosa kuģis un instrumenti darbojās lieliski, savācot zinātnisko datu bagātības, ar kurām mēs varēsim strādāt," pastāstīja Jans Taubers. 
Mazāk kā pusmiljons gadus pēc Lielā sprādziena, Visums atdzisa līdz aptuveni 4000oC, piepildot debesis ar spožu un redzamu gaismu. Visumam izplešoties, gaisma ir kļuvusi vājāka un pārvietojusies uz mikroviļņu diapazonu. Analizējot šīs gaismas atblāzmā ieaustos rakstus, zinātnieki cer izprast Lielo sprādzienu un Visuma agrīnos attīstības posmus, vēl pirms izveidojās pirmās galaktikas un zvaigznes. Planks fiksēja šos rakstus, veicot visu debesu pētījumu ar augstas frekvences un zemas frekvences instrumentiem. Abu informācijas avotu kombinācija ļauj zinātniekiem Planka datos ieraudzīt tikko pamanāmas detaļas. Kosmosa kuģis startēja 2009. gadā. Tolaik kā minimālās prasības, kuras raksturotu veiksmīgu misiju, tika izvirzīti divi pilnu debesu pētījumi. Planks strādāja 30 mēnešus, aptuveni divas reizes ilgāk nekā bija paredzēts, veicot pilnu debesu izpēti piecas reizes ar abiem instrumentiem. "Tādejādi mūsu rīcībā ir labāki dati nekā mēs cerējām iegūt," teica Žans Loups Pugē. Tā kā zemas frekvences instruments (LFI) var strādāt nedaudz augstākā temperatūrā, tas turpinās darbu lielāko daļu no 2012. gada, veidojot kalibrācijas datu kopumu, kurš uzlabos gala rezultāta kvalitāti. Planks redz ne tikai pirmatnējos mikroviļņus no Lielā sprādziena laikiem, bet arī auksto putekļu starojumu Visumā. Pirmie Planka misijas rezultāti tika publiskoti 2011. gadā. Izmantojot misijas laikā iegūtos datus, zinātnieki bija izveidojuši agrīnā Visuma galaktiku kopu katalogu. Liela daļa no kopām agrāk nebija pamanītas, kā arī katalogā bija atrodamas dažas milzīgas superkopas, kas varētu būt vairāku kopu apvienošanās rezultāts. Vēl viens sākotnējo rezultātu sasniegums bija līdz šim labākie Visuma infrasarkanā fona starojuma mērījumi. Šo starojuma veidu bija radījušas agrīnā Visuma zvaigznes. 
Tādejādi zinātnieki ieguva informāciju par zvaigžņu veidošanās ātrumiem un secināja, ka dažās no pirmajām galaktikām katru gadu veidojās tūkstošiem reižu vairāk zvaigžņu nekā Piena Ceļa galaktikā mūsdienās. Nākamais rezultātu apkopojums tiks publicēts jau pēc mēneša, bet pirmie dati par Lielo sprādzienu un agrīnajiem Visuma attīstības posmiem būs jāgaida vēl vismaz gadu. Ir nepieciešama ļoti rūpīga un pacietīga datu analīze, lai novāktu visu traucējošo priekšplāna starojumu un izceltu visvājākos un blāvākos atlieku starojuma signālus. Zinātnieki ar nepacietību gaida šos rezultātus, jo neskatoties uz to, ka jau divu misiju ietvaros ir veidotas šī starojuma kartes, vēl joprojām ir pārāk daudz neskaidrību un savstarpēji konkurējošu ideju par to, kas īsti notika Lielā sprādziena laikā. "Planka dati iznīcinās veselas modeļu saimes, mēs tikai vēl nezinām kuras," piebilda profesors Pugē. Lielā sprādziena dati tiks publiskoti divos etapos. Pirmais, kurā apkopota 15,5 mēnešos iegūtā informācija, parādīsies jau 2012. gada sākumā, bet gadu pēc tam visas misijas datu apjoms. "Mēs esam ļoti apmierināti ar Planka rezultātiem, kuri krietni pārsniedza gaidīto," noslēdza profesors Alvaro Gimenēzs. "Tas ir daudzu zinātnieku un inženieru darba nopelns. Patiesībā mēs vēl esam tikai misijas pusceļā, jo vēl ir daudz darāmā datu analīzes un zinātnisko atklājumu, kurus visi gaida ar nepacietību, sfērā." ESO | 
