| Ciešas dubultzvaigžņu sistēmas varētu nebūt labākās vietas, kur rasties un attīstīties dzīvībai. Par to liecina NASA Spitzer teleskopa dati, kuros redzams, ka ap šādām sistēmām atrodas pāsteidzoši daudz putekļu. No kurienes tie varētu būt radušies? Astronomi, kuri pētīja "nobriedušas" dubultzvaigžņu sistēmas infrasarkano staru diapazonā, domā, ka šie putekļi ir radušies planētu sadursmju rezultātā. 
"Tā ir reāla zinātniskā fantastika," teica Džeremijs Dreiks no Hārvardas-Smitsona astrofizikas centra. "Dati liecina, ka planētas šajās sistēmās nav veiksminieces, jo sadursmes tur ir parasta lieta. Teorētiski iespējams, ka ap šādām zvaigznēm pastāv apdzīvojamas planētas. Ja tur ir dzīvība, tā ir lemta iznīcībai." Pētījumā zinātnieki pievērsās ļoti ciešām dubultzvaigžņu sistēmām. Viena no tādām ir RS Canum Venaticorums jeb RS CVns. Tās atdala tikai 3,2 miljonu kilometru liels attālums, kas ir aptuveni 2% no attāluma starp Sauli un Zemi. Tās apriņķo viena ap otru dažu dienu laikā. Zvaigznes viena pret otru ir pavērstas ar vienu un to pašu pusi. Šīs zvaigznes izmēru ziņā atgādina Sauli. To vecums ir aptuveni daži miljardi gadu, kas atbilst Saules vecumam, kad uz Zemes varēja rasties dzīvība. Abas zvaigznes griežas daudz ātrāk, tādēļ tām ir spēcīgāki magnētiskie lauki un milzīgi, tumši plankumi. Magnētiskā aktivitāte rada spēcīgus zvaigžņu vējus, kurus drīzāk varētu dēvēt par vētrām. Tie palēnina zvaigžņu ātrumu. Laika gaitā spīdekļi tuvojas viens otram, un šeit sākas planētu haoss. 
Zvaigznēm pietuvojoties viena otrai, mainās to gravitācijas ietekme uz planētām, kuras, iespējams, riņķo ap tām. Komētas un planētas, ja tādas tur pastāv, sāk haotiski lidināties apkārt, saduroties viena ar otru. Katastrofas skar arī tās planētas, kuras atrodas potenciāli apdzīvojamajā zonā, kur var pastāvēt šķidrs ūdens. Lai arī šobrīd nav atklāta neviena apdzīvojama planēta ārpus Saules sistēmas, ir zināms, ka planētas eksistē arī ciešās dubultzvaigžņu sistēmās, piemēram, HW Vir atrodas divas milzu planētas. "Šādās sistēmās var ieraudzīt planetāro sistēmu dzīves noslēgumu," teica Marks Kučners no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. "Tā ir haotiska un nežēlīga nākotne." Spitzera teleskopa datos tika pamanīts putekļaino disku mirdzums infrasarkanajā spektra daļā ap trijām ciešām dubultzvaigžņu sistēmām. Putekļu temperatūra atbilda izkusušas lavas temperatūrai. Vienu no šīm sistēmām savulaik 1983. gadā pamanīja Infrasarkano staru spektra astronomiskais pavadonis IRAS un atzīmēja kā aizdomīgu, kurā novērots pārāk liels infrasarkanā starojuma daudzums. Spitzera teleskops palīdzēja atklāt siltu putekļu disku ap vēl vienu zvaigzni, kas izrādījās ir cieša dubultzvaigžņu sistēma. Šādā zvaigžņu vecuma posmā putekļiem jau sen vajadzēja būt aizpūstiem. Astronomi secināja, ka kaut kas, visticamāk, planētu sadursmes, sistēmā iepludina jaunus putekļus. 
Ja šajās sistēmās ir pastāvējusi dzīvība, kura varēja palūkoties debesīs, tā būtu novērojusi iespaidīgas ainas. "Debesīs būtu bijušas divas milzīgas saules, gluži kā tās, kas apspīdēja Zvaigžņu karos pieminēto Tatuīnu," pastāstīja Marko Matranga. Pētījumos izmantotie dati ir iegūti pirms 2009. gada maija, kad Spitzera teleskopam izbeidzās dzesēšanas šķidrums. NASA JPL |
