STARSPACE.LV

LV | RU
Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Planētas atstāj pēdas putekļos

04.01.2012 (2116/2)
SEEDS (Stratēģiskā citplanētu un disku izpēte ar Subaru teleskopu) projekts ir piecus gadus ilga starptautiska sadarbība, kuru kopš 2009. gada vada Motohide Tamura no Japānas Nacionālās astronomijas observatorijas (NAOJ). Tā ietvaros ir izdevies iegūt iespaidīgu attēlu, kas papildina izpratni par putekļu disku un planētu veidošanās savstarpējo saistību.

Zinātnieki izmantoja Subaru teleskopa augstas izšķirtspējas kameru (HiCIAO), kas paredzēta planētu meklēšanai, lai nofotografētu putekļu gredzenu ap jaunu (8-10 miljoni gadu), netālu esošo zvaigzni HR 4796 A, kas atrodas tikai 240 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Gredzeni riņķo plašā orbītā, kuras rādiuss ir aptuveni divas reizes lielāks par attālumu no Plutona līdz Saulei. Attēls ir tik detalizēts, ka zinātniekiem ir izdevies apstiprināt putekļu gredzena centra nobīdi attiecībā pret centrālo zvaigzni. Aizdomas par nobīdi bija radušās jau pēc Habla teleskopa datu analīzes, bet SEEDS komandai izdevās ne tikai apstiprināt tās esamību, bet arī noteikt, ka nobīde ir daudz lielāka, nekā agrāk tika uzskatīts.

Kas gan ir nobīdījis putekļu gredzenu? Visticamākais izskaidrojums ir, ka tā ir viena vai vairākas planētas, kuras, riņķojot ap zvaigzni, ar savu gravitāciju izmaina putekļu daļiņu orbītas.

Izveidojot situācijas iespējamo datormodeli, zinātnieki ir secinājuši, ka gravitācijas spēki varēja izraisīt putekļu diska ekscentricitātes veidošanos. Savukārt Fomalhauta diska nobīde ir lielisks pierādījums šāda pieņēmuma pareizībai.

Tā kā ap HR 4796 A nav atklāta neviena planētu kandidāte, var pieņemt, ka tās ir pārāk blāvas. Tai pašā laikā Subaru dati norāda uz iespējamo planētu ietekmi un klātbūtni šīs zvaigznes tuvumā.

Ar Subaru teleskopa palīdzību iegūtā fotogrāfija tuvajā infrasarkanajā diapazonā ir tikpat asa kā Habla teleskopa fotografētā redzamās gaismas diapazonā. Tādejādi iespējams precīzi noteikt diska nobīdi. Lai gan Subaru teleskopa spoguļa diametrs ir daudz lielāks nekā Habla teleskopam, gaismai, kas nāk no HR 4796 A, vispirms jāšķērso nemierīgie Zemes atmosfēras slāņi. Lai iegūtu patiesi asus attēlus, tiek izmantota adaptīvās optikas sistēma (AO188). Pēc tam iegūtais attēls tiek apstrādāts, lai vājinātu zvaigznes gaismu.

Attēls zinātniekiem sniedz informāciju par protoplanetāro disku un planētu veidošanās saistību. Tiek uzskatīts, ka planētas veidojas no gāzes un putekļu diska, kas palicis pāri pēc tam, kad izveidojusies zvaigzne. Dažu desmitu miljonu gadu laikā putekļi un gāze pazūd - to absorbē planētas vai arī aizpūš prom zvaigznes vējš. Ir zināmas zvaigznes, ap kurām ir novēroti sekundārie atlūzu diski, kuri izveidojušies un turpina pastāvēt vēl ilgi pēc primārā diska izzušanas. Šajos diskos putekļus pastāvīgi atjauno sadursmes starp mazajiem objektiem. HR 4796 A disks ir tieši tāds sekundārais disks.

Subaru Telescope, NAOJ

Citi jaunumi

Komentāri

Guigo tieši 04/01/2012 16:22 domāja šādi:
a klau, a mož tas "dust ring" nav gan putekļu gredzens planētas orbītā, bet gan kkas līdzīgs Orta mākonim, zona kur sakoncentrējušās komētas un tamlīdzīga draza. un dēļ lielā attāluma izskatās vienādi :)
poseidons tieši 04/01/2012 21:48 domāja šādi:
Guigo - orta mākonis stiepjas pāris gaismas gadu attālumā un tā koncentrācija ir stipri pašķidra..
Šis ir redzama diezgan stipri izteikta robeža ~ 90AU rādiusā..
Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
pavadonis kosmosa kuģis atmosfēra asteroīds Zeme Saturns pārnova teleskops astronauts Saule Marss palīdzība Visums astronomija planēta zonde ziedojums observatorija komēta krāteris StarSpace kosmoss Piena Ceļš konkurss Mēness Jupiters satelīts galaktika Starptautiskā kosmiskā stacija zvaigzne
Ziņas īsumā
Kopa kopā (216/0)
Ariane 5 orbītā nogādā divus satelītus (107/0)
Soyuz TMA-04M ceļā uz Starptautisko kosmisko staciju (145/0)
SpaceX sadarbosies ar Bigelow (170/0)
Novēro, pēti, izzini... astronomijā (6508/6)
Pundurgalaktika ar spožu miglāju (315/0)
Mesjē 70 - blīvs un spožs (303/1)
Daži attēli no Saturna sistēmas (271/0)
Kā Habls izmantos Mēnesi, lai novērotu Venēras tranzītu (323/0)
Trīs dažādi teleskopi laika griežos (224/0)
Jaunākais forumā
Planetary Resources - Asteroid mining (cydonia)
Nesteidzīgie - geostacionārie ZMP (Zh)
Kādas debesis ir virs observatorijas (Redaktors)
Quo vadis, cilvēce? (Redaktors)
Pasaules galu 20012. gadā gaidam šeit (asgard)
Comet C/2009 P1 (Garradd) (Andris R)
''Lidinās te visādi...'' (Andris R)
Atdošu labās rokās literatūru (nelabojams)
Saule kļuvusi aktīvāka (Andris R)
Saturns (Andris R)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.