Mazais aparāts, kurš nebūs lielāks par vieglo automašīnu, startēs ne vēlāk kā 2018. gadā. Tas dosies turp, kur neviens kosmosa kuģis agrāk nav bijis. Instrumenti, kuri tiks uzstādīti uz šīs zondes, ļaus izmērīt Saules atmosfēru un atrisināt daudzus no Saules noslēpumiem.

"Solar Probe+ dosies turp, kur agrāk neviens kosmosa kuģis nav bijis," teica Solar Probe+ projekta zinātniece Lika Guhathakurta. "Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē mēs varēsim pieskarties, nogaršot un pasmaržot Sauli."

Pirms gada NASA uzaicināja spožākos prātus visā pasaulē izstrādāt piedāvājumus šī kosmosa kuģa instrumentu izstrādei. Tika saņemti 13 piedāvājumi, no kuriem ir izvēlēti 5.

SWEAP instruments  ir paredzēts Saules vēja elektronu un protonu izpētei. Saules vējā visbiežāk sastopamās daļiņas ir elektroni, protoni un hēlija joni. SWEAP skaitīs šīs daļiņas un mērīs to īpašības, dažas no tām "ieslaukot" speciālā tvertnē, kur tās tiks analizētas tiešā veidā. Šī instrumenta izstrādes galvenais zinātnieks ir Džastins Kaspers no Smitsona astrofizikas observatorijas Kembridžā.

Nākamais instruments ir WISPR - plaša lauka teleskops, kas fotografēs Saules atmosfēru trīs dimensijās, izmantojot līdzīgu principu, kāds tiek izmantots cilvēka iekšējo orgānu datortomogrāfijā. WISPR ļaus ieraudzīt Saules vēju, mākoņus un triecienviļņus, kad tie tuvosies kosmosa kuģim un dosies tam garām. Šis teleskops ir būtisks papildinājums tiem zondes instrumentiem, kas pētīs plazmu. WISPR izstrādātājs ir Rasels Hovards no Jūras spēku izpētes laboratorijas Vašingtonā.

Nākamais izvēlētais instruments ir FIELDS, kas mērīs elektriskos un magnētiskos laukus, radio viļņus un triecinviļņus, kuri ceļo cauri Saules atmosfēras plazmai. FIELDS darbosies kā milzīgs putekļu uztvērējs, kas reģistrēs sprieguma izmaiņas, kuras liecinās par kārtējo kosmisko putekli, kas trāpījis kosmosa kuģa antenā. Instrumenta galvenais zinātnieks ir Stjuarts Beils no Kalifornijas universitātes Berklejā.

Ceturtais instruments ir ISIS, kurā būs apvienoti divi instrumenti - EPI-Hi un EPI-Lo. Tie novēros elektronus, protonus un jonus, kuri tiek paātrināti līdz augstam enerģijas līmenim ar Saules atmosfēras triecienviļņu palīdzību. Tieši šīs daļiņas apdraud astronautus kosmosā, bojā mākslīgos pavadoņus un jonizē Zemes atmosfēras augšējos slāņus.

Piektais patiesībā nav instruments, bet cilvēks. Galvenais pētnieks Marko Velli kļūst par misijas Observatorijas zinātnieku. Turpmāko gadu laikā viņš ļoti detalizēti būs iepazinis kosmosa kuģi un tā uzbūvi, tādejādi spējot nodrošināt, ka pievienotie instrumenti viens otram netraucē, kad tie pēta Saules vidi. Viņš uzņemtos vadīt lielās misijas, kad Solar Probe+ sasniegtu savu galamērķi - Saules atmosfēru.

"Instrumenti, kurus mēs izvēlējāmies, ir veidoti tā, lai tie spētu atrisināt dažas no lielākajām Saules fizikas mīklām," pastāstīja NASA Heliofizikas departamenta vadītājs Diks Fišers.

Kādas? Piemēram, kādēļ Saules atmosfēra ir daudz karstāka nekā virsma? Kas darbina Saules vēju?

"Mēs cenšamies atbildēt uz šiem jautājumiem jau gadu desmitiem," piebilda Fišers. "Solar Probe+ beidzot varētu sagādāt atbildes."

Visticamāk, ka Solar Probe+ atklās arī jaunus noslēpumus, jo tā atradīsies vietā, kur neviens kosmosa kuģis agrāk nav pabijis. Tuvākajā punktā zonde būs tikai 7 miljonu kilometru attālumā no Saules virsmas. Šeit kosmosa kuģa oglekļa kompozītmateriālu vairogam būs jāiztur vairāk kā 2000^oC augsta temperatūra un jāizdzīvo tādā starojumā, kurš acumirklī izdzēstu citu kosmosa kuģu "dzīvību". Šādā attālumā Saules disks būs 23 reizes lielāks, nekā skatoties no Zemes.

"Ko mēs tur atradīsim?" teica Guhathakurta. "Tā ir neizpētīta teritorija. Tas, ko mēs tur varētu atklāt, nav ienācis nevienam vēl prātā."

Instrumenti, ar kuriem būs aprīkota Solar Probe+ ir pietiekami elastīgi, lai spētu pētīt dažādus fenomenus. Lai tas būtu elektrisks, magnētisks, augstas vai zemas enerģijas, viļņveida vai turbulents - šiem instrumentiem jābūt spējīgiem to analizēt.

Video simulācijas, kurās redzams kā kosmosa kuģis pamet Zemi (.MOV; 33,4 MB), atver Saules enerģijas paneļus (.MOV; 36,5 MB), lido garām Venērai (.MOV; 18 MB) un tuvojas Saulei (.MOV; 40,3 MB).

NASA

Komentāri