| Starptautiska astronomu grupa, izmantojot Habla teleskopu, ir atklājusi, ka pārnovas 1987A paliekas kļūst gaišākas. Šie novērojumi saskan ar teorētiski prognozētajām sekām pārnovas atlieku mijiedarbībai ar galaktikas vidi. Pārnovas atliekas ir novērotas optiskajā, ultravioletajā un infrasarkanajam starojumam tuvajā diapazonā. Astronomi pētīja pārnovu atlieku mijiedarbību ar milzīgu, vairāk kā 9 triljonu kilometru plašu gāzes gredzenu, kas ieskauj pārnovas atliekas. Visticamāk, ka šis gāzes gredzens ir ticis izpūsts kosmosā aptuveni 20 000 gadus pirms zvaigzne uzsprāga. 
Sprādziena triecienviļņi ir sasnieguši gredzenu un ir izraisījuši tā spožuma palielināšanos 30 līdz 40 vietās. Astronomi domā, ka turpmāko gadu laikā šīs "pērles" kļūs lielākas un apvienosies, izveidojot vienlaidus, mirdzošu gredzenu. "Mēs redzam, ka pārnova spēj ietekmēt tuvākos reģionus galaktikā, kā sprādzienā izdalītā enerģija maina apkārtnē esošo struktūru dinamiku un ķīmiju," teica Kolorādo universitātes Astrofizikas un astronomijas centra zinātnieks Kevins Frānss. "Mēs varam izmantot šos rezultātus, lai saprastu, kā pārnovas procesi ietekmē galaktiku attīstību." Pārnova 1987A tika atklāta 1987. gadā. Tā ir Zemei tuvākā uzsprāgusī zvaigzne kopš 1604. gada. 1987A atrodas Lielajā Magelāna mākonī - pundurgalaktikā, kas atrodas netālu no Piena Ceļa galaktikas. HubbleSite |
