* 1711. gadā piedzimst Rudžero Džuzeppe Boskovičš, matemātiķis un astronoms, kas atbalstīja Ņūtona gravitācijas teorijas.
* 1910. gadā Zeme iet cauri Haleja komētas astei, kas rada gūzmu pasaules gala pareģojumu.
* 1941. gadā piedzimst skotu astronoms Malkolms Sims Longeirs, kurš darbojās kosmoloģijas nozarē.
* 1969. gadā startē Apollo 10.
* 1999. gadā tiek atklāts NASA astrobioloģijas institūts.
Pakāpelē pa Aristarha nogāzēm
04.01.2012(1393/5)
Aristarha plakankalne ir viena no ģeoloģiski visbagātākajām vietām uz Mēness. Tur sastapsiet nezināmu iemeslu dēļ izveidojušos plakankalni, milzīgu gravu, kuru izgrauzusi lava, vulkānisko pelnu laukus, kurus ieskauj bazalta klajumi. Salīdzinoši nesen šajā "brīnumzemē" ietriecies asteroīds vai komēta, izsitot milzīgu caurumu un atklājot aptuveni 3000 metrus dziļu ģeoloģisko vēsturi.
Nav brīnums, ka Apollo misiju plānotāji šo reģionu apmeklējamo mērķu sarakstā ierindoja ļoti augstu.
Attēls, kuru varat aplūkot, tika nofotografēts 2011. gada 10 novembrī ar NASA Mēness izpētes zondi Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO), kad tā lidoja aptuveni 26 kilometru augstumā un 70 kilometrus uz austrumiem no krātera centra.
Aristarha krāteris atrodas Aristarha plakankalnes dienvidaustrumu malā. Tā diametrs ir 40 kilometri, bet dziļākā vieta - 3,5 kilometri. Sadursme ir notikusi uz robežas ar jūru un plakankalni, tādēļ no krātera ir izmesti visdažādākie ieži.
Krātera sienas ir lielisks Mēness garozas atsegums. Tās izraibina tumšāki un gaišāki iežu atsegumi, kurus vietām klāj sakusušu iežu svītras. Piroklastiskās lodītes jeb stiklam līdzīgie veidojumi, kas atrodami visapkārt krāterim, ir noslīdējuši arī lejup pa krātera sienām, veidojot tumšākas joslas.
Neskatoties uz lielo tumšā materiāla īpatsvaru, Aristarha krāteris ir viens no gaišākajiem apgabaliem uz Mēness. Lielākoties to nosaka no Mēness dzīlēm nākušie ieži, kuri vēl nav kļuvuši tumšāki Saules starojuma iedarbības rezultātā. Tie varētu gan būt anortozīti, kas raksturīgi plakankalnēm, gan silīcija ieži, piemēram, granīts. Lai arī šis iezis ir atrasts Mēness paraugos, tā veidošanās uz Zemes pavadoņa nav līdz galam izprasta. Tādēļ paraugu iegūšana no Aristarha krātera apkārtnes būtu īpaši vērtīga.
Aplūkojot platleņķa kameras (WAC) attēlu, kurā redzams vakara gaismas apspīdētais krāteris, ir skaidri pamanāmas virsmas atstarošanās atšķirības. Ziemeļrietumos pārsvarā ir pelni un bazalts, bet dienvidos un dienvidaustrumos - garozas ieži - anortozīti un/vai granīts.
nāk prātā sazvērastība, ja jau šo krāteri tik smalik un tik lielā izšķirtspējā varēja uzņemt, tad kāpēc Apollo nolaišanās moduļi ir tik izplūduši... lai gan te mērogs nav rādīts, bet nu tāpat viņiem bij jābūt mazliet feinākiem, vismaz man tā šķiet
Nelabojams tieši 06/01/2012 12:51 domāja šādi:
Šiem kadriem izšķirtspēja ir tāda pati vai pat mazāka - svarīgi ir, cik lielu platību mēs sabāžam vienā bildē - jo lielākum jo asāka tā bilde izskatās.
poseidons tieši 06/01/2012 18:24 domāja šādi:
Vispār jau būtu vēl jāņem vērā, ka MRO ir augstāka izšķirtspēja (0.3m/px - maks laikam varēja 0.25m/px ar stereopāriem pat iegūt). Kamēr LRO skaitās, ka vajadzētu sasniegt 0.5m/px, bet "praksē" ~ 1-10m/px (atkarībā no orbītas augstuma). Tas tā - lai nesalīdzina blusu un sienāzi..
Nu un tas, ko jau piebilda Nelabojams..
peleks tieši 06/01/2012 20:13 domāja šādi:
nu tas jā pa to sabāzienu, bet nu piezūmoja čaļi jau pavisam nopietni.. :))
