 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | 11.02.2010 (1740/5) | | | Oriona miglājs atklāj savus noslēpumus jaunākajā ESO Paranālas observatorijas VISTA teleskopa fotografētajā attēlā. Plaša lauka teleskops spēj parādīt fantastisko miglāju visā tā krāšņumā. VISTA infrasarkano staru spektra kamera spēj ielūkoties putekļainajos mākoņos, kuros slēpjas jaunās zvaigznes. VISTA ir redzamās gaismas un infrasarkano staru spektra pārskata teleskops. Tas ir jaunākais instruments ESO Paranālas observatorijā. Tas ir lielākais pārskata teleskops pasaulē, kas paredzēts debesu kartes veidošanai infrasarkano staru spektrā. Tam ir 4,1 metru spogulis, ļoti plašs redzes lauks un īpaši jutīgi uztvērēji. Jaunākais Oriona miglāja attēls lieliski parāda šī teleskopa jaudu. 
Oriona miglājs ir milzīga zvaigžņu dzimšanas vieta, kas atrodas aptuveni 1350 gaismas gadu attālumā no Zemes. Pat parastā teleskopā jums paveras fantastisks skats. Tomēr optiskajā teleskopā daļa no krāšņuma slēpjas aiz biezajiem putekļu mākoņiem. Tādēļ astronomi izmanto teleskopus, kuru uztvērēji ir jutīgāki pret garākiem viļņiem, kas spēj izlauzties cauri putekļu aizkaram. VISTA teleskops ir viens no tādiem, pateicoties kuram Oriona miglājs ir nofotografēts daudz detalizētāk. Attēlā atpazīstamas tradicionālās Oriona miglāja formas, kā arī to ieskaujošie apgabali. Pašā miglāja centrā atrodas četras zvaigznes, kas veido tā dēvēto Trapces kopu. Tās ir ļoti jaunas un karstas zvaizgnes, kuru ultravioletais starojums aizpūš prom putekļus un liek spīdēt tuvākajā apkaimē esošajai gāzei. VISTA attēlā redzamas vēl daudzas citas jaunas zvaigznes, kuras nevar novērot ar optiskajiem teleskopiem. Netālu no centrālās daļas ir redzami neparasti, sarkanīgi veidojumi, kas ir saskatāmi tikai infrasarkano staru spektrā. Daudzi no tiem ir pavisam jaunas zvaigznes, kas patlaban veidojas. Šīs zvaigznes izmet gāzu strūklas, kuru ātrums sasniedz pat 700 000 km/h. Sarkanie apgabali atklāj vietas, kur šīs strūklas saduras ar apkārtējiem gāzu mākoņiem. 
Arī zem Oriona miglāja redzami šie sarkanīgie veidojumi, kas liecina, ka arī tur veidojas jaunas zvaigznes, lai gan ne tik strauji kā pašā miglājā. Astronomiem tā ir lieliska izdevība pētīt zvaigžņu dzimšanu un evolūciju. ESO | | |
|
| | | Lāsēns tieši 11/02/2010 11:06 domāja šādi: | | | publisks jautājums redaktoram :),es jau iepriekš jautāju kad būs kādas bildītes no starspace teleskopa,atbildi neesmu saņēmis :),sakarā ar šo tad dienas jautājums:Redaktora kungs,vai jums tā skolā mācīja(neatbildēt uz jautājumiem) | | |
| | Redaktors tieši 11/02/2010 13:58 domāja šādi: | | Ikvienam interesentam ir iespējams izmantot StarSpace teleskopu astrofotografēšanai. Protams, par attiecīgu samaksu vai vienojoties.
Redaktoram personiski šobrīd nav laika, lai nodrabotos ar astrofotogrāfēšanu. | | |
| | Lāsēns tieši 11/02/2010 14:25 domāja šādi: | | | Ko nozīmē -par attiecīgu samaksu vai vienojoties -?Par samaksu tā kā būtu skaidrs,ko nozīmē vienoties :)...bet ne par to ir runa,vai tad gada laikā nav neviena bilde tapuse? | | |
| | Agnis tieši 12/02/2010 00:40 domāja šādi: | | | Lai normāli bildētu, vispirms vajag to teleskopu normālā vietā nobāzēt...Vieglāk no lohiem paņemt naudu par Mēness apskati... | | |
| | Reist tieši 12/02/2010 11:28 domāja šādi: | | | Nu es neuzskatu, ka cilveki, ka aiziet apskatities Mēnesi būtu lohi. Un cik nu es viņu esu redzējis nevarētu teikt, ka tur nebūtu ko aplūkot. Par fotografēšanu gan jāpiekrīt - šobrīd tā nāv labāka vieta, kur to darīt, bet cik saprotu tad top arī nākamā observatorija, kur vieta ir izvēlēta atbilstošāk tieši ņemot vērā pāredzamību un gaismas traucējumus. | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
