 |  |  | | | * 1969. gadā Meksikā, Čihuahua provincē nokrīt lielākais C hondrītu tipa meteorīts (Allende). * 1974. gadā nolaižas Skylab 4. Mirst Šveices astronoms Fricis Zvikijs, kas nodarbojās ar supernovu izpēti. * 1992. gadā Ulysses palido garām Jupiteram. * 2000. gadā Ķīnā tiek atrasts Marsa meteorīts GRV 99027. * 2001. gadā Omānā tiek atrasts Marsa meteorīts SAU 094. * 2010. gadā startē STS-130, kas nogādās uz SKS Tranquility moduli. | |
| | |
| | | | Oranžais punduris satiksies ar Sauli | |
| 18.03.2010 (1445/4) | | | Saules sistēmas apkaimē atrodas tūkstošiem zvaigžņu. Ne visām ir zināms virziens, kurp tās dodas. Zvaigznes Gliese 710 mērķis ir zināms. Pastāv 86% iespējamība, ka oranžais punduris Gliese 710 ielidos Saules sistēmā. Pārāk nesapriecājieties, jo zvaigzne pietuvosies Saulei pēc aptuveni 1,5 miljons gadiem. 1997. gadā tika publicēts Eiropas kosmosa aģentūras zondes Hipparcos katalogs, kurā bija apkopoti atrašanās vietas un ātruma dati aptuveni 100 000 tuvākajām zvaigznēm. Nebūs melots, ja teiksim, ka Hipparcos dati izraisīja apvērsumu tuvākās apkaimes izpratnē. Šie dati ļāva astronomiem izskaitļot tās zvaigznes, kas tuvojas Saulei. Izrādījās, ka ir pavisam 156 spīdekļi, kas pietuvosies Saulei. Tikšanās ar kādu no šīm zvaigznēm notikšot vidēji ik pa 2 miljoniem gadu. 2007. gadā Hipparcos dati tika pārskatīti un ieviesti pārrēķinātie zvaigžņu pārvietošanās ātruma dati. Vadims Bobiļevs no Pulkovo observatorijas Sanktpēterburgā izmantoja Hipparcos un vairāku jaunāku datubāžu datus un atklāja vēl deviņas zvaigznes, kuras savulaik jau ir atradušās ļoti tuvu Saules sistēmai vai arī atradīsies nākotnē. Bobiļevs atklāja, ka Gliese 710, kas ir oranžais punduris, tuvojas Saules sistēmai un ieradīsies aptuveni pēc 1,5 miljons gadiem. Protams, trajektorija nav precīza, jo patlaban nav pieejams pietiekams datu apjoms. Šobrīd pastāv aptuveni 86% iespējamība, ka šī zvaigzne izlidos cauri Oorta mākonim. Lai arī izklausās, ka tikšanās būs tikai garāmejoša, tai būs iespaidīgas sekas. Saules sistēmas iekšējo reģionu virzienā lidos īsts komētu "lietus". Labās ziņas ir tās, ka iespēja, ka Gliese 710 ielidos dziļāk Saules sistēmā, piemēram, līdz Koipera joslai, ir jau daudz mazākas - aptuveni 1 pret 1000. Tā kā nomierinieties un turpiniet iesāktos darbus. Massachusetts Institute of Technology | | |
|
| | | cydonia tieši 18/03/2010 10:47 domāja šādi: | | | nebiedē cilvēkus. sāksim jau ar to, ka oorta mākonis ir hipotētisks. tas var būt un var arī nebūt. turklāt oorta mākonis ir ļoti tālu un ļoti nekonkrēts objekts. tas sākas ne ātrāk kā 1000 au (0,015 ly) no saules un stiejas līdz pat 100,000-200,000 au (1.5-3 ly), kas jau varētu būt tuvāk proximai nekā saulei. pat ja tur ir lērums komētu un garām lidojoša zvaigzne tās iešupo, tām vēl vajag laiku atlidot līdz saules sitēmas centram. kosmiskas katastrofas, protams, notiek, taču laika un telpas mērogi šim notikumam salīdzinājumā ar mūsu eksistenci ir vienkārši "astronomiski". | | |
| | Guigo tieši 18/03/2010 11:14 domāja šādi: | | he he, pusotrs miljons, labs.
tas varētu būt viens no mehānismiem kā civilizācijas Saules sistēmā tiek resetotas.
tāds neliels Nibiru scenārijs, es gan tam bulšitam par Nibiru ne mata neticu, atliek palasīt attiecīgos forumus kādus tur murgs raksta astrologi un pseido astronomi :D | | |
| | x-f tieši 18/03/2010 11:57 domāja šādi: | | Varbūt beidzot būs miers. Uz pusotru miljonu gadu. :)
Atšķirībā no Nibiru un Nemezīdas, šis ir reāls objekts, kas pārvietojas mūsu virzienā un tas ir pierādīts. Tātad visiem Nibiru un pasaules gala sludinātājiem nosacīta taisnība, ka tā diena tuvojas. Viņi tikai atkal kļūdījās ar pareizo datumu. Tas atkal ir pārcelts uz vēlāku laiku. Par pusotru miljonu gadu.
Ātri pagūglēju par šo zvaigzni, atradās ziņu raksti no "pienāks tuvu Saules sistēmai" līdz sensacionāliem "satrieks mūsu Saules sistēmu". Redzēju arī info par varbūtību 1:10000, ka tā tomēr ietekmēs pat Kuipera joslu un Neptūna orbītu.
Viss atkarīgs no sausu faktu interpretācijas un iztēles.
Ja ap Gliese 710 riņķo kāda planēta un uz tās kāds dzīvo, kas noskaidrojis savas zvaigznes ceļu pa galaktiku, tad iespējams, ka pie viņiem sabiedrībā notiek diezgan līdzīgi. :) | | |
| | Jupis tieši 18/03/2010 17:47 domāja šādi: | | | Pusotrs miljons gadu... varbūt mums tas ir ilgi, bet Saulei šausmīgi īss laika sprīdis, tas ir daudz tuvāk par miljardu gadu, kas Saulei būs vajadzīgs, lai izcepinātu Zemi. Iznāk, ka kopš dīnozauru miršanas gar Sauli ir nogājušas vismaz pāra desmit (?) zvaigznes, bet kopš Saules rašanās viņu būs bijis tūkstošiem. Tik masīvs objekts (0,5 Saules) Kuipera joslā var būt Zemes dzīvībai droša nāve, vienalga, vai no komētām vai orbītas izmaiņām. Pasargi Dies', galarezultātā vēl Neptūns ietenterēs asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru! | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
