STARSPACE.LV

LV | RU
Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Okeāni vasarā zied

15.01.2012 (1027/0)
Kamēr pie mums savu uzvaras gājienu ir uzsākušas leduspuķes, otrā puslodē, kā redzams Envisat attēlā, krāšņi zied Atlantijas okeāns aptuveni 600 kilometrus uz austrumiem no Folklenda salām.

Šajā periodā dienvidu puslodē okeānā notiek augšējo un dziļāko slāņu sajaukšanās, kā rezultātā okeāns bagātinās ar minerāliem. Fitoplanktons ir atkarīgs no šiem minerāliem, tādēļ tā ziedēšana biežāk ir sastopama pavasarī un vasarā.

Mikroskopiskie organismi atrodas okeānu barības ķēdes pamatā. Tiem ir būtiska nozīme oglekļa dioksīda savākšanā no atmosfēras un skābekļa ražošanā okeānos. Fitoplanktons, kas piedalās oglekļa cikla regulēšanā, ir svarīga vispasaules klimata sistēmas sastāvdaļa.

Dažāda tipa un daudzuma fitoplanktons rada atšķirīgu nokrāsu. Šajā gadījumā tie ir zili un zaļi raksti.

Zemes novērošanas satelīti, pie kuriem pieder arī Envisat, var novērot aļģu ziedēšanu. Tiklīdz šis skaistais process ir sācies, okeāna krāsas mērītājs nosaka hlorofila pigmentu, kas ļauj identificēt sugu un tās toksiskumu.

Tā kā fitoplanktos ir jutīgs pret vides izmaiņām, tā novērošana ir svarīga klimata izmaiņu izsekošanai un modelēšanai, kā arī potenciāli bīstamu koloniju identificēšanai.

MERIS instruments uz Envisat šo attēlu fotografēja 2011. gada 2. decembrī. Tā izšķirtspēja ir 300 metri uz pikseli.

ESA

Citi jaunumi

Komentāri

Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
konkurss kosmoss observatorija kosmosa kuģis atmosfēra Piena Ceļš ziedojums astronomija Saule galaktika Mēness planēta asteroīds Saturns Starptautiskā kosmiskā stacija Jupiters satelīts Visums teleskops palīdzība StarSpace krāteris pārnova pavadonis komēta zonde Marss Zeme astronauts zvaigzne
Ziņas īsumā
Kopa kopā (216/0)
Ariane 5 orbītā nogādā divus satelītus (107/0)
Soyuz TMA-04M ceļā uz Starptautisko kosmisko staciju (145/0)
SpaceX sadarbosies ar Bigelow (170/0)
Novēro, pēti, izzini... astronomijā (6507/6)
Pundurgalaktika ar spožu miglāju (315/0)
Mesjē 70 - blīvs un spožs (303/1)
Daži attēli no Saturna sistēmas (270/0)
Kā Habls izmantos Mēnesi, lai novērotu Venēras tranzītu (323/0)
Trīs dažādi teleskopi laika griežos (224/0)
Jaunākais forumā
Planetary Resources - Asteroid mining (cydonia)
Nesteidzīgie - geostacionārie ZMP (Zh)
Kādas debesis ir virs observatorijas (Redaktors)
Quo vadis, cilvēce? (Redaktors)
Pasaules galu 20012. gadā gaidam šeit (asgard)
Comet C/2009 P1 (Garradd) (Andris R)
''Lidinās te visādi...'' (Andris R)
Atdošu labās rokās literatūru (nelabojams)
Saule kļuvusi aktīvāka (Andris R)
Saturns (Andris R)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.