| Apollo 17 Mēness iežu paraugus atveda 1972. gadā. Lai arī ir pagājuši gandrīz 40 gadi, zinātnieki joprojām atklāj tajos ko jaunu. Šoreiz zinātniekiem paraugos ir izdevies atrast oglekli grafīta formā un noteikt tā vecumu. Grafīts, kurš atrodas no Mēness atvestajos iežos, ir saglabājies jau kopš pirms 3,8 miljards gadu notikušās bombardēšanas. Agrāk zinātnieki uzskatīja, ka oglekli uz Mēness virsmas nogādā tikai Saules vējš. Šajos paraugos tika atrasta arī rets grafīta paveids - grafīta "ūsas", kuras, kā uzskata zinātnieki, veidojušās augstā temperatūrā meteorītu sadursmes laikā. Šis atradums nozīmē to, ka uz Mēness esošais oglekļa daudzums ir izmantojams, lai aprēķinātu kādu oglekļa daudzumu uz Zemes un Mēness sistēmu nogādāja meteori laika posmā, kad uz mūsu planētas tikko sāka veidoties dzīvība. "Pirms aptuveni 3,9 miljardiem gadu Saules sistēmā valdīja haoss, notika neskaitāmu objektu sadursmes," skaidroja pētījuma vadītājs Endrjū Stīls no Kārnegī Zinātnes institūta Vašingtonā. "Ūdens un ogleklis karstuma un sadursmju rezultātā iztvaikoja. Šie materiāli bija būtiski dzīvības izveidei uz Zemes." "Materiāli, kas nonāca uz Zemes tās pirmsākumos, nokrita arī uz Mēness, jo šie abi objekti un to gravitācijas ietekmes zonas praktiski pārklājas," teica planetārais zinātnieks Marks Frajs. "Šis paraugs ir kā neskarta lappuse no Zemes pagātnes, pirms plātņu tektonika un citi spēki izdzēsa šī senā oglekļa vēsturi uz Zemes." Mare Serenitatis paraugu analīzē tika izmantota jauna tehnoloģija - Ramāna spektroskopija. Agrāk zinātniekiem bija izdevies aptuveni noteikt sastāvu, bet šī metode ir daudz jutīgāka un ļauj izveidot minerālu attēlus. Atrastās grafīta "ūsas" ir aptuveni 10 mikronus garas un to diametrs ir daži mikrometri.  
Grafīts redzams dzeltenajā krāsā
"Atklājums norāda, ka modernās tehnoloģijas ļaus atrast vēl daudz pārsteigumu gandrīz 40 gadus senajos Apollo kolekcijas paraugos," ir pārliecināta pētījuma līdzautore Mihaēla Glamoklija. Zinātniekiem ir izdevies izslēgt iespēju, ka ogleklis paraugos ir piesārņojums, jo grafīta "ūsas" veidojas ļoti lielā karstumā (1273 līdz 3900 K). Tāpat tika atmesta ideja, ka šī oglekļa avots ir Saules vējš, jo grafīta un grafīta "ūsu" gabaliņi bija daudz lielāki nekā tie, kurus uz Mēnesi varētu nogādāt Saules vējš. Piesārņojuma gadījumā paraugā ogleklis būtu sastopams vienmērīgi, bet tas ir atrodams tikai vienā tā daļā. "Mēs uzskatām, ka ogleklis, kuru mēs atradām, ir nācis no objekta, kurš izveidoja šo sadursmes vietu, vai kondensējoties ar oglekli bagātai gāzei, kura izdalījās sadursmes brīdī," piebilda pētījuma līdzautors Francis Makkabins. NASA JPL |
