| Kad Eiropas kosmosa aģentūras zonde Mars Express izpētīja krāteri uz Marsa, kuram piešķirts portugāļu jūrasbraucēja Ferdinanda Magelāna vārds, atklājās vēja izpūsta plakankalne un neparasti klinšu pauguri. 
Fotogrāfijā redzamais 21 280 km2 lielais apgabals atrodas uz dienvidrietumiem no vulkāniskā Tharsis reģiona netālu no Magelāna krātera, kurš nosaukts slavenā jūrasbraucēja un ceļotāja Ferdinanda Magelāna vārdā. Krātera diametrs ir aptuveni 100 kilometri. Attēlā redzama pavisam neliela daļa krātera malas, jo Mars Express misijas darba grupa vēlējās pievērsties dažiem interesantiem objektiem, kas atrodas ne pārāk tālu no krātera. 
Šī reģiona rietumu daļā (galvenajā attēlā augšdaļā) atrodas gaišas krāsas, neregulāras formas izvirzījumi, kuru augstums ir aptuveni 2 kilometri. Iespējams, ka tie ir lieli klinšu fragmenti. Viens no veidošanās mehānismiem varētu būt saistīts ar triecienviļņiem, kas sagrāvuši klinšu iežu augšējo slāni un radījuši plaisas dziļākajos slāņos. Netiek izslēgts arī subrozijas process, kura darbība ir bieži novērota uz Marsa. Pazemē esošās magmas karstums izkausē zem virskārtas esošos ūdens krājumus, kuri, plūstot prom, aiznes trauslākos materiālus, atstājot cietākos iežus. Tādejādi rodas dažāda izmēra alas, kurām iebrūkot, var rasties šādi neregulāras formas klinšu pauguri. 
Ziemeļos (galvenajā attēlā pa labi) redzamas līnijas, kuras pārsvarā novietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā. Šīs ielejas varēja rasties kādas sadursmes rezultātā vai arī Tharsis apgabala pacelšanās gadījumā, kas planētas garozā varēja radīt ļoti lielu spriedzi. Izpētot lūzuma zonu ģeometriju, iespējams noteikt sprieguma virzienu un spēku, kāds darbojies uz iežiem. Neparasti gluda un līdzena plakankalne atrodas gandrīz centrālajā attēla daļā. Iespējams, ka tā ir veidota no tā paša materiāla, kas atrodas rietumos. Redzama vēja nesto putekļu radītā erozija. 
Attēla izšķirtspēja ir 25 metri uz pikseli. 
ESA |
