STARSPACE.LV

LV | RU
Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Neparastā, nepavisam līdzīgā Zemei 55 Cancri e

15.01.2012 (868/4)
40 gaismas gadu attālumā cietas virsmas planēta 55 Cancri e riņķo ārkārtīgi tuvu zvaigznes svelmei. Planēta, uz kuras viens gads ilgst 18 Zemes stundas, atrodas 26 reizes tuvāk zvaigznei nekā Merkurs Saulei. Tā ir īsta elle.

Ja Zeme atrastos šādā attālumā, tad zeme zem mūsu kājām sakarstu līdz 1760oC. Šķiet visai loģiski, ka planētas virsma ir vienas vienīgas svelmainas klintis.

Vai patiesi? Jaunākie novērojumi, kas veikti ar NASA Spitzer teleskopu, liecina, ka 55 Cancri e varētu būt mitrāka un neparastāka nekā kāds jebkad ir iztēlojies.

Salīdzinoši nesen Spitzera teleskops veica planētas bloķētās gaismas analīzi. Tā kā tranzīts notiek ik pa 18 stundām, zinātniekiem ir vieglāk iegūt datus, kas palīdz noskaidrot planētas diametru, tilpumu un blīvumu.

55 Cancri e ir aptuveni 7,8 reizes masīvāka. Tās diametrs vairāk nekā divas reizes pārsniedz Zemes diametru. Tādejādi 55 Cancri e ir ierindojama super-Zemju kategorijā. No nelielā skaita līdz šim atklāto šī tipa citplanētu, vēl mazāks daudzums šķērso zvaignes disku.

Kad 2004. gadā tika atklāta 55 Cancri e, zinātnieki noteica, ka tā ir blīva cietu iežu planēta. Spitzera datos redzama pavisam cita aina. Aptuveni 5 daļu no planētas masas veido no viegliem elementiem un savienojumiem, ieskaitot ūdeni. Ņemot vērā milzīgo karstumu un augsto spiedienu, zinātnieki secināja, ka savienojumi visticamāk pastāv superkritiska šķidruma veidolā.

Superkritiskais šķidrums ir augstā spiedienā un lielā karstumā pastāvoša matērijas forma, kuru apraksta kā šķidrumam līdzīgu gāzi, kas ir arī fantastiski labs šķīdinātājs. Ūdens šādā formā pastāv dažos tvaika turbīnu paveidos ... un mēdz izkausēt turbīnu lāpstiņu galus. Superkritisks oglekļa dioksīds tiek izmantots, lai no kafijas pupiņām izvāktu kofeīnu, kā arī lai veiktu sauso drēbju tīrīšanu.

Tas nozīmē, ka uz 55 Cancri e šie savienojumi burtiski iztvaiko no iežiem. Šī Zemei līdzīgā citplanēta ar superkritiskajiem šķidrumiem un zvaigzni, kas aizpilda lielāko daļu debesu juma, mums ir kā atgādinājums, ka līdzīgi izmēri ne vienmēr nozīmē Zemei līdzīgas īpašības.

NASA

Citi jaunumi

Komentāri

dzimmijs13 tieši 15/01/2012 16:29 domāja šādi:
Bet vai tad šādā tuvumā planētai nevajadzētu "norist" uz zvaigznes?
Spam tieši 16/01/2012 21:59 domāja šādi:
Kāpēc gan? Ja planēta neatrodas zvaigznes heliosfērā (vai kā sauc zvaigžņu atmosfēru), tad tā netiek bremzēta un netuvojas zvaigznei.
poseidons tieši 17/01/2012 04:14 domāja šādi:
Tā kā planēta neizveidojās tik tuvu, bet ir migrējusi tuvāk, tad visticamāk tās nākotne ir diezgan skaidra.
spam - ir diezgan daudz dažādu procesu, kas iespaido objektu virzību ap zvaigzni (radiācijas spiediens, Yarkovsky effekts, utt)
asgard tieši 18/01/2012 22:03 domāja šādi:
Planēta tik tuvu zvaigznei noteikti ir visu laiku pavērsta pret zvaigzni ar vienu pusi, tā ka teorētiski planētas nakts pusē varētu būt pietiekoši vēss, lai pastāvētu mums pazīstama dzīvība ja vien planētai nav blīva atmosfēra, kas izplata karstumu vienmērīgi kā Venērai.
Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
Marss Visums konkurss Mēness teleskops zonde pavadonis Jupiters galaktika observatorija komēta pārnova satelīts kosmosa kuģis orbīta Saule astronauts Starptautiskā kosmiskā stacija Saturns planēta atmosfēra zvaigzne krāteris Zeme StarSpace ziedojums palīdzība kosmoss astronomija asteroīds
Ziņas īsumā
Uz Ķīnas kosmisko staciju dosies trīs astronauti (182/0)
Pārnovu gaidot (201/2)
Novēro, pēti, izzini... astronomijā (4284/3)
Amarālas krāteris (279/0)
Lielais daļiņu paātrinātājs 2012. gadā tiks darbināts ar lielāku jaudu (471/1)
Par sniegu (269/0)
Vega startējusi veiksmīgi (176/0)
Virpulis (364/1)
SpaceX 2014. gadā orbītā nogādās AsiaSat satelītus (259/2)
Kas tur uz Marsa mētājas? (717/0)
Jaunākais forumā
Anekdotes. (x-f)
ideja Par rocket sled launch assist (Epis)
Nibiru / Planēta X (Spam)
500 mm amatieru reflektors Latvijā (peleks)
Pārnova galaktikā M 101 (Andris R)
Comet C/2009 P1 (Garradd) (Andris R)
SKS (ISS) uz Mēness fona (Andris R)
Saule kļuvusi aktīvāka (peleks)
astronomy.fm (cydonia)
Krītošā zvaigzne, meteors (30.01.2012) (Andris R)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.