| Kalifornijas tehnoloģiju institūta un Šveices Ecole Polytechnique Fédérale de Lausanne (EPFL) astronomiem pirmo reizi ir izdevies novērot, ka kvazārs darbojas kā gravitācijas lēca, palielinot aiz tā tālāk esošo galaktiku. Kvazāri ir ļoti spoži objekti, kuri novērojami ļoti tālu. Viens kvazārs var būt spožāks par galaktiku, kurā ir simts miljardu zvaigžņu. Tādēļ kvazāru galaktikas ir ļoti grūti pētīt. Astronomi, kuri atklāja kvazāru, kas darbojas kā gravitācijas lēca, uzskata, ka viņiem ir izdevies atklāt veidu, kā pētīt šīs galaktikas. "Tas atgādina lūkošanos uz spoži degošiem mašīnas lukturiem, cenšoties ieraudzīt lukturu apmalīšu krāsu," teica pētījuma vadītājs Frederiks Korbins no EPFL. "Izmantojot gravitācijas lēcošanu, mēs varam izmērīt šo kvazāru galaktiku masu un pārvarēt minētos šķēršļus." Saskaņā ar Einšteina vispārējās relativitātes teoriju, lielāka masa, kas novietota starp novērotāju un objektu aiz tās, izmainīs objekta izstarotās gaismas ceļu, sadalot to un darbojoties kā lupa. Novērotājs uz Zemes redzēs divus vai vairākus palielinātus tālākā objekta attēlus. Pirmo gravitācijas lēcu atklāja 1979. gadā. Priekšplānā esoša galaktika palielināja un sadalīja tālāka kvazāra gaismu. Mūsdienās ir zināmas simtiem šādas gravitācijas lēcas, kuras palielina tālākus kvazārus. Līdz šim nebija izdevies atklāt nevienu gadījumu, kad priekšplānā esošs kvazārs pietuvinātu aiz tā esošu galaktiku. Kalifornijas tehnoloģiju institūta astronoms Frics Cvikijs 1936. gadā ierosināja izmantot gravitācijas lēcošanas efektu galaktiku masu noteikšanai neatkarīgi no to spožuma. Šī metode plaši tiek pielietota mūsdienās. Tomēr līdz šim tā netika izmantota kvazāra galaktikas masas noteikšanai. Lai atrastu šādu neparastu lupu, astronomi caurskatīja SDSS (Sloan Digital Sky Survey) projekta ietvaros izveidoto kvazāru spektra datubāzi un atlasīja iespējamos "apgrieztās" kvazāra-galaktikas lēcošanas kandidātus. Viens no tādiem bija kvazārs SDSS J0013+1523, kas atrodas 1,6 miljardu gaismas gadu attālumā. Izmantojot Keck 10 metru teleskopu, tika apstiprināts, ka šis kvazārs tiešām pietuvina galaktiku, kura no Zemes atrodas 7,5 miljardu gaismas gadu attālumā. 
"Mēs priecājamies, ka šī ideja tiešām darbojas," teica fizikas profesors un EPFL grupas vadītājs Džordžs Meilans. "Atklājums parāda, ka gravitācijas lēcošana ir plaši pielietojams astrofiziķu instruments." "Kvazāri ir vērtīgs informācijas avots par galaktiku veidošanos un attīstību," teica astronomijas profesors un Kalifornijas tehnoloģiju institūta grupas vadītājs Dzordžs Djorgovskis. "Šādas sistēmas mums palīdzēs saprast saistību starp kvazāriem un to galaktikām, kā arī izprast šo sistēmu evolūciju." California Institute of Technology | 
