|  | | 13.02.2010 (2862/12) | | | Vai Saules sistēmas orbītā ap Piena Ceļa galaktikas centru ir kaut kāda nolemtība? Vai tā ir nāvējoša orbīta? Vai mums ir jābaidās no perioda, kad Saules sistēma šķērsos galaktikas plakni? Jaunākie Kārdifas universitātes mācībspēku pētījumi liecina, ka Saules sistēma savā ceļā ap Piena Ceļa galaktikas kodolu saskaras ar potenciālu izmiršanu izraisošiem apstākļiem. Profesors Viljams Napjērs un doktors Janaki Vikramasinge ir izveidojuši datorsimulāciju, kurā redzama Saules sistēmas pārvietošanās pa Piena Ceļa galaktikas spirāles zariem. 
Atrodoties galaktikas plaknē, kur ir visblīvākie putekļu mākoņi, mūsu sistēma saskaras ar spēcīgākām svārstībām, kuras atstāj iespaidu uz Saules sistēmas ārējiem apgabaliem un tajos esošajiem objektiem. Komētas no Koipera joslas un Oorta mākoņa tiek burtiski iesviestas sistēmas iekšējos apgabalos. Saule atrodas aptuveni 26 000 gaismas gadu attālumā no Piena Ceļa centra. Galaktikas šķērsizmērs ir aptuveni 80 000 līdz 120 000 gaismas gadi. Galaktikas biezums ir aptuveni 7000 gaismas gadi. Saules sistēma atrodas vienā no spirāles zariem, nedaudz tuvāk ārmalai. Viena orbīta ap galaktikas centru ilgst 200 līdz 250 miljons gadu. Saules sistēma pārvietojas ar ātrumu 250 km/s. Brīdī, kad Saules sistēma šķērso galaktikas plakni, iekustinātie asteroīdi un komētas traucas sistēmas centra virzienā, saduroties ar planētām un to pavadoņiem, ieskaitot Zemi. Novērojumi liecina par zināmu saistību starp krāteriem un 37 miljons gadu ciklu, kad sistēma iet cauri galaktikas plaknei. Iespējams, ka Zemes dinozauru izmiršanas notikums arī ir saistīts ar šo ciklu. Dinozauri izmira pirms aptuveni diviem cikliem. Aptuveni diviem. Aprēķinos redzams, ka Zeme tobrīd atradās tuvu citai bīstamai zonai, kas saistīta ar citu teoriju. Profesori Medvedjevs un Melots no Kanzasas universitātes ir izstrādājuši nedaudz savādāku teoriju, kas balstīta uz Saules orbītu galaktikā. Kad Saule atrodas virs galaktikas plaknes, tā saskaras ar daudz intensīvāku kosmisko starojumu, kas rodas Piena ceļa galaktikai pārvietojoties Visumā. Kanzasas universitātes zinātnieki uzskata, ka šis starojums var būt pat tik spēcīgs, ka izraisa masīvu augstāko sugu izmiršanu. Zemākās dzīvības formas saglabājas, aizsākot jaunu evolūcijas ciklu. Arī šī teorija saskan ar dinozauru izmiršanas periodu. Jebkurā gadījumā jāatceras, ka astronomiskais "ļoti drīz" nemaz neatbilst cilvēka izpratnei, tādēļ zinātnieki iesaka nesatraukties par šiem kosmiskajiem fenomeniem, bet vairāk pievērsties paša cilvēka radītajiem izmiršanas draudiem. The Daily Galaxy | | |
|
| | | ezs tieši 13/02/2010 09:56 domāja šādi: | | | Varbūt kāds var pakomentēt? Zemei ir magnētikais lauks aizsardzībai pret Saules starojumu, Saulei līdzīgi ir heliosfēra. Kā ir ar mūsu galaktiku? Tai arī pastāvs līdzīgs lauks, kas nošķir galaktikas vidi no pārējā visuma? | | |
| | did33 tieši 13/02/2010 10:29 domāja šādi: | | :)) Katrs ugunskurs reiz dziest :))
bet kāpēc tāds pieņēmums, ka mēs kustamies pa rinķa līniju? | | |
| | dzimmijs13 tieši 13/02/2010 13:34 domāja šādi: | | | Bet nekas nav mūžīgs, arī dzīvo būtņu formas. Katrā gadījumā, Visumā dzīvībai nelabvēlīgie apgabali ir daudz vairāk kā labvēlīgie, drīzāk gan jāsaka neitrālie, jo Visumam taču nav emociju, tā ka drīzāk būtu jājautā, kādi apstākļi noteikuši dzīvībai neitrālo. | | |
| | Lāsēns tieši 13/02/2010 16:41 domāja šādi: | | | Priekš tiem,kam švaki pielec atkārtošu:indigo fenomens ir reāls(šis nav joks).Cilvēki ar paaugstinātu frekvenci it kā atrodas priekšā laikā,tapēc tiem tikai atliek paskatities uz savu dzīvi un pēc tam attiecināt uz pasauli.Pamatojoties uz šo,es saku:tieši tagad ir jāmaina domāšana.Īsāk sakot,lasiet jauno derību.Esmu runājis :) | | |
| | kkk tieši 14/02/2010 06:13 domāja šādi: | | | Kā saules sistēma var ik pa laikam šķērsot galaktisko plakni? Vai mēs pārvietojamies ne tikai pa apli, bet arī "augšā lejā"? | | |
| | Virsnieks tieši 14/02/2010 11:12 domāja šādi: | | | kkk tieši tā arī pārvietojamies... vienlaicīgi gan pa apli, gan arī augšā un lejā | | |
| | Nelabojams tieši 15/02/2010 15:20 domāja šādi: | | >did33 - tas nav pieņēmums, tā ir aprēķināta orbīta.
P.s. pret indigo vislabākās zāles ir savlaicīgi un pareizās devās lietots Dakteris Bērziņš :P Man vienubrīd viens tāds indigo iegadījās rados... nebij savlaicīgi dakterēts. | | |
| | Lāsēns tieši 15/02/2010 15:43 domāja šādi: | | | hi hi hi | | |
| | žirgagalva tieši 15/02/2010 15:59 domāja šādi: | | | Nelabojamais,kapēc siti bērniņu.Lūdzu paskaidro! | | |
| | gege tieši 25/06/2010 19:13 domāja šādi: | | | tā pietuvināšanās pilnā notika kaut kur apkārt 1990-1996 un nekas nenotika tagad bus vidēja pietuvošanās takā nekas nenotiks!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! | | |
| | Indigo-Lāsēns tieši 25/06/2010 20:51 domāja šādi: | | | nelabojams,kapē neatbildi uz jautājumu ko uzdeva žirgagalva? | | |
| | Jupis tieši 29/06/2010 17:15 domāja šādi: | | >ezs
Heliosfēra ir telpas apgabals, kurā dominē Saules starojums (Saules vējš un izstarotie fotoni), daļēji vai pilnīgi aizturot no starpzvaigžņu vides nākošo matēriju (gāzi). Sfēras izmēri ir krietni lielāki par planētu "apdzīvoto" rajonu un patiesībā ir atkarīgi no Saules starjaudas un apkārtējās vides rakstura. Iespējams, ka lai Zemes dzīvība varētu normāli attīstīties, noteikums ir, ka heliosfērai jābūt izmēros lielākai par Zemes orbītu, t.i., ka Saule pasargā Zemi no ārpuses iedarbības. Šobrīd Saule atrodas retinātas, karstas gāzes burbulī, un spiediens uz heliosfēru katrā ziņā nav nekāds graujošais. Burbulī Saule jau peld un vēl peldēs kādus pāris miljonus gadu, ja pareizi atminos.
Pēc manām domām "graujošs" spiediens uz heliosfēru (ar to saprotot nopietnu, bīstamu masas/starojuma ielaušanos līdz Zemes orbītai) iespējams tikai salīdzinoši retos un vairāk vai mazāk nejaušos gadījumos. Tie būtu visvairāk saistīti ar masīvo milzu zvaigžņu nerātnībām vai, varbūt, Saules iekulšanos taisni iekšā kādā molekulārajā mākonī, vai (mazticami) tiešs trāpījums Zemei no kāda tuvēja GRB (gamma ray burst).
Ievēro, ka šajā rakstā izteiktās teorijas ir 100% pretrunīgas viena otrai - viena apgalvo, ka bīstami ir atrasties Galaktikas plaknē, otra - ka ārpus plaknes. Diskusija par Zemes izmiršanu saistību ar Saules riņķojumu pa galaktiku tāds blablaba vien ir pagaidām. | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
