| Daudzas no Visumā sastopamajām galaktikām līdzinās mūsējai. Brīnišķīgi spirāles zari vijas ap spožu kodolu. Attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopa plaša lauka kameru WFC3, mēs redzam pat vairākas spirālveida galaktikas. Viena spirālveida galaktika redzama apakšējā kreisajā stūrī. Tā ir vērsta ar diska malu pret Zemi. Spožā zvaigzne, kas izskatās kā šīs galaktikas pārnova, ir Piena Ceļam piederoša zvaigzne. Otra tipiskā spirālveida galaktika redzama attēla augšdaļā. 
Dažas spirālveida galaktikas neizskatās tik parastas. Piemēram, attēla centrālajā daļā redzamā galaktika nebūt nav pieskaitāma pie klasiskām spirālveida Visuma salām. Tā ir Markarian 779. Visticamāk, ka tās dīvainā forma ir nesen notikušas mijiedarbības ar citu galaktiku sekas. Divu galaktiku sadursmes rezultātā ir iznīcinātās to spirāles zari un liela daļa gāzes un putekļi ir izmētāti apkārtējā telpā. Tā ir viena no vairāk kā 1500 Markariana galaktiku katalogā atrodamajiem objektiem. 1960. gados armēņu astronoms B. E. Markarians pētīja spožus objektus, kuriem raksturīgs spēcīgs starojums ultravioletajā diapazonā. Ultravioletais starojums var plūst no dažādiem avotiem, tādēļ Markariana katalogs ir visai raibs. Šāds starojums var būt raksturīgs gan aktīvai galaktikai, kuras centrā atrodas supermasīvs melnais caurums, gan arī tādām Visuma salām, kurās notiek intensīva jaunu zvaigžņu veidošanās. Tādēļ Markariana galaktikas visbiežāk tiek pētītas, lai izzinātu gan aktīvās galaktikas, gan tādas, kurās dažādu iemeslu dēļ ir aizsākusies strauja jaunu zvaigžņu dzimšana. Space Telescope |
