Kur palikušas zvaigznes? Šis melnais pleķis, kas agrāk tika uzskatīts par caurumu debesīs, patiesībā ir molekulārais mākonis. Šeit gāze un putekļi ir tik blīvi, ka absorbē praktiski visu redzamo gaismu, kuru izstaro tālāk esošās zvaigznes. Šo mākoņu centrā ir vienas no aukstākajām vietām Visumā. Šajā attēlā ir redzams viens no slavenākajiem molekulārajiem mākoņiem - Barnard 68, kas atrodas Čūskneša zvaigznājā. Fakts, ka uz tumšā mākoņa fona nav redzamas zvaigznes, norāda, ka tas atrodas ļoti tuvu. Mērījumi liecina, ka Barnard 68 no Zemes šķir aptuveni 500 gaismas gadi. Tā šķērsizmērs ir puse no gaismas gada. Lai gan nav īsti skaidrs, kā veidojas šādi molekulārie mākoņi, ir zināms, ka tajos veidojas jaunas zvaigznes. Iespējams, ka arī Barnard 68 kolapsēs un pārtaps jaunā zvaigznes sistēmā. Interesanti, ka infrasarkanās gaismas diapazonā ir iespējams palūkoties cauri šim melnajam mākonim.

Autortiesības: FORS Team, 8.2-meter VLT Antu, ESO

Komentāri