Pirmatnējā Visuma teorijas paredz mezglu esamību kosmosa materiālā, kas pazīstami kā kosmiskās struktūras, kuras var identificēt, analizējot kosmisko mirkoviļņu fona starojumu (CMB), kas ir Lielā Sprādziena atblāzma. Izmantojot NASA Vilkinsona Mikroviļņu anizotropijas zondes (WMAP) iegūtos datus, pētnieki no Londonas Universitātes koledžas, Londonas Impērijas koledžas un Perimetra Institūta ir veikuši visu debesu juma pirmo struktūras analīzi, neatrodot nekādus pierādījumus šādu mezglu eksistencei. 
Visuma atdzišana notika vairākos posmos, līdzīgi kā ūdenim sasalstot ledū. Pārejas nevar notikt konsekventi visā Visumā, nodrošinot ticamību dažām teorijām par nepilnībām dzesējošā materiāla sastāvā, kas pazīstams kā kosmiskās struktūras. Ja tās radās agrīnajā Visumā, tekstūrām būtu jāiedarbojas ar kosmiskā mikroviļņu fona starojumu, lai tās būtu redzamas kā karstie un aukstie punkti. Ja šādas iezīmes tiktu atklātas, tās nodrošinātu nenovērtējamu ieskatu posmu pāreju veidos, kas notika kad Visums bija mazāk kā sekundi vecs, kā arī radikālus pielietojumus daļiņu fizikā. Iepriekšējais pētījums, kas tika publicēts 2007. gadā žurnālā Science, sniedza mājienu, ka kosmiskā mikroviļņu fona iezīme, kas pazīstama kā „aukstais punkts”, varētu būt kosmiskās struktūras ietekmes rezultāts. Tomēr "aukstais punkts" ietver tikai aptuveni 3% no pieejamās debesu platības un analīze, izmantojot visu debesu mikroviļņu starojuma datus, vēl nav veikta. Jaunais pētījums nosprauž labākās pieejamās robežas teorijām, kas apraksta struktūru veidošanos, ar 95% lielu pārliecību izslēdzot teorijas, kas apraksta vairāk kā sešu mūsu debesīs reģistrējamu struktūru veidošanos. Pētījuma vadītājs Stīvens Fīnijs no Londonas Impērijas koledžas Fizikas un astronomijas fakultātes teica: „Ja šīs struktūras tiktu novērotas, tās dotu nenovērtējamu ieskatu, kā daba darbojas ar milzīgām enerģijām, un izgaismotu fizikālo spēku apvienošanu. Intriģējošās norādes, kas tika iegūtas iepriekšējā, nelielajā pētījumā nozīmēja, ka ir ļoti būtiski veikt šo visu debesu analīzi.” „Lai arī WMAP datos netika atrasti pierādījumi šādu objektu eksistencei, tās nav beigas. Pēc pāris mēnešiem mēs piekļūsim labākiem datiem no Planka satelīta. Vai mēs atradīsim struktūras Planka datos, vai arī vēl vairāk ierobežosim teorijas, kuras apraksta to rašanos, rādīs tikai laiks,” skaidroja pētījuma līdzautors Mets Džonsons no Perimetra Institūta Kanādā. University College London |
