Jau vairākus gadus zinātnieki vāc Vestas meteorītus no daudzām vietām pasaulē. Iežu ķīmiskais sastāvs neatstāj šaubas, ka meteorītu izcelsme ir meklējama uz Vestas. Zeme ļoti bieži saduras ar Vestas fragmentiem.

"Šie meteorīti varētu būt gabaliņi, kas radās, kad veidojās Vestas milzīgais kalns," teica Dawn misijas vadošais pētnieks Kriss Rasels, kurš uzskata, ka kalns radās iespaidīgas sadursmes rezultātā.

Šādos gadījumos no krāteru centrālās daļas augšup paceltais materiāls atkrīt atpakaļ un var izveidot paaugstinājumu krātera centrā. Vestas gadījumā šajā sadursmē izsistie ieži tad arī ir tie, kas atraduši ceļu uz Zemi.

"Daži no mūsu muzejos un laboratorijās esošajiem paraugiem varētu būt Vestas fragmenti, kas veidojušies sadursmes rezultātā, gabali no tā paša materiāla, no kura veidots kalns," piebilda Rasels.

Lai apstiprinātu šo teoriju, Dawn komandas zinātnieki centīsies pierādīt, ka Vestas meteorīti radušies šī kalna tuvumā. Ir jāsakrīt gan ķīmiskajam sastāvam, gan vecumam.

"Vesta veidojās Saules sistēmas pirmsākumos," teica Rasels. "Miljardiem gadu ilgajā periodā notikušās sadursmes ir ar krāteriem nosētās virsmas izcelsmes avots."

Savukārt ap kalnu redzamā virsma ir neparasti gluda. Rasels uzskata, ka sadursmes rezultātā tika iznīcināti agrākie krāteri. Izskaitot apgabalā esošos krāterus, zinātnieki var izvērtēt konkrētā apgabala vecumu.

"Tādā veidā mēs varam noskaidrot kalna virsmas vecumu. Izmantojot radioaktīvās pussabrukšanas perioda mērījumus, mēs varam pateikt, kad meteorīti tika izmesti no Vestas," skaidroja Rasels. "Ja šie abi datumi sakristu, tad tas būtu pārliecinošs pierādījums meteorītu un kalna saistībai."

Lai iegūtu papildus pierādījumus, zinātnieki salīdzinās kalna tuvumā redzamo iežu un meteorītu ķīmisko sastāvu.

"Vesta ir krāsaina. Dawn mērinstrumenti spēj reģistrēt Vestu veidojošo minerālu krāsu variācijas, tādejādi mēs varam veidot virsmas minerālu karti. Tad mēs salīdzināsim datus ar meteorītu sastāvu," teica Rasels.

NASA

Komentāri