| Populārākā Mēness rašanās teorija apgalvo, ka Mēness radies, Zemei saduroties ar Marsa izmēra objektu Saules sistēmas agrīnajā attīstības posmā. Tomēr tā nav vienīgā teorija, ar kuras izpēti nodarbojas mūsu planētas gaišie prāti.  Saskaņā ar sadursmes teoriju 80% Mēness izveidojās no objekta, kas ietriecās Zemē, bet 20% Mēness ir veidoti no Zemes iežiem.
Šo attiecību ir grūti izskaidrot ar Mēness iežu sastāvu, kas ir praktiski identisks Zemes iežiem, ja salīdzina izotopu sastāvu. Daži planetārie ģeologi uzskata, ka šo līdzību varētu izskaidrot ar procesu, ka sadursmes objekta un Zemes ieži sajaucās, pirms izveidojās cietie objekti - Zeme un Mēness. Citi iebilst, ka šāda versija izskaidro vieglāko elementu, tādu kā skābeklis, izotopu līdzību, bet neder smagāko elementu gadījumā - hroma, neodīmija un volframa. Bet ir vēl kāda teorija, kas tiek dēvēta par dalīšanās hipotēzi, kas labi izskaidro izotopu līdzību. Ideja ir, ka Zeme un Mēness veidojās no ātri rotējošas karstu, izkusušu iežu pikas, kas rotēja tik ātri, ka gravitācijas spēki tik tikko spēja pretoties centrbēdzei. Šādā situācijā visniecīgākais trieciens izmestu nelielu izkusušo iežu gabalu orbītā ap lielāko. Tādejādi rastos Mēness. Dalīšanās hipotēze tiek pētīta jau aptuveni 150 gadus, bet tā netika ņemta vērā, jo neviens nespēja izskaidrot, kur varēja rasties tik liels enerģijas apjoms, lai Mēness izmēra gabalu izsviestu orbītā. Robam de Meijeram un Vimam van Vestrenenam varbūt ir izdevies atrast iespējamo enerģijas avotu. Centrbēdzes spēku iedarbības rezultātā smagākie elementi - urāns un torijs - sakoncentrējās tuvu Zemes virsmai ekvatoriālajā plaknē. Šo radioaktīvo elementu augstā koncentrācija varēja radīt kodolreakciju ķēdes procesu, kas varēja kļūt superkritisks, ja koncentrācija bija pietiekami augsta. Cik gan augsta šo elementu koncentrācija varēja izveidoties? Zinātnieki aprēķināja, ka šo elementu daudzums bija pietiekams, lai sāktos nekontrolējama kodolreakcija. Tādejādi sprādziens dabīgajā kodolģeoreaktorā izraisīja Mēness izmēra objekta izsviešanu orbītā. Viņi ir pārliecināti, ka vajadzētu eksistēt pierādījumiem, ka šāds sprādziens ir noticis. Uz Mēness lielos apjomos atrastie He 3 un Xe 136 izotopi liecinātu, ka Mēness radies kodolrekacijas rezultātā, jo šie izotopi lielos daudzumos varēja rasties dabīgajā ģeoreaktorā. Zinātnieki iecerējuši turpināt pētījumus, veicot Mēness virsmas mērījumus, lai gan analīze nesolās būt viegla, jo ir zināms, ka šos izotopus uz Mēness virsmas rada arī Saules vējš, tādejādi ir jāspēj nodalīt šo izotopu iespējamie avoti. Ģeoreaktori kā objekti nav nekas neiespējams. Visslavenākais no tiem ir atradies Oklo Gabonā netālu no ekvatora. Tur šis ģeoreaktors ir darbojies vēl pat pirms 1,5 miljardiem gadu, atstājot pierādījumus urāna iežos. Interesanti, ka šīs teorijas aizsācējs ir slavenā Čarlza Darvina dēls - Džordžs Darvins. Izskatās, ka Darvinu ģinemei ir spējas radīt iemeslus gadsimtiem ilgām debatēm dažādās zinātnes sfērās. Massachusetts Institute of Technology | 
