| Jaunākie Čandras rentgenstaru observatorijas un Magelāna teleskopu pētījumi liecina, ka blīvu zvaigznes palieku ir iznīcinājis melnais caurums, kurš ir tūkstošiem reižu masīvāks par Sauli. Ja novērojumu rezultāti apstiprināsies, tad tas būs spēcīgs pierādījums vidēja izmēra melnā cauruma eksistencei, kā arī pirmais gadījums, kad izdevies novērot, kā šāds melnais caurums iznīcina zvaigzni. Čandras observatorijas novērojumos atklājās neparasti spēcīgs rentgenstaru avots kādā blīvā vecu zvaigžņu kopā. Optiskajos novērojumos tika atklāti neparasti elementi, kas saistīti ar šo rentgenstarojumu. Tika secināts, ka šo starojumu visticamāk ir radījis baltais punduris, tam uzkarstot brīdī, kad tas ir tuvojies melnajam caurumam. Optiskais starojums radies no atlūzām, kuras ir izgaismojis šis rentgenstarojums. 
Tā kā rentgenstarojums bija ļoti intensīvs, objekts tika pieskaitīts ULX klasei - ultraspožajiem rentgenstaru avotiem. Tie ir daudz spožāki par visiem zināmajiem zvaigžņu izcelsmes rentgenstaru avotiem, bet mazāk spoži kā rentgenstaru avoti, kas saistīti ar aktīvajām galaktikām, kuru kodolā atrodas supermasīvi melnie caurumi. ULX patiesā izcelsme nav īsti zināma, bet tiek uzskatīts, ka tie ir saistīti ar melnajiem caurumiem, kuru masa simts līdz dažiem tūkstošiem reižu pārsniedz Saules masu. Šie melnie caurumi iekļaujas robežās starp zvaigžņu izcelsmes melnajiem caurumiem un supermasīvajiem melnajiem caurumiem, kas atrodas galaktiku centrā. Konkrētais ULX atrodas lodveida zvaigžņu kopā, kurā atrodas ļoti blīvi izvietotas vecas zvaigznes. Jau agrāk zinātnieki domāja, ka lodveida zvaigžņu kopās varētu būt vidēja izmēra melnie caurumi, bet līdz šim nav izdevies iegūt spēcīgus pierādījumus šai idejai. "Astronomi jau agrāk ir fiksējuši, ka zvaigznes iznīcina supermasīvie melnie caurumi, kas atrodas galaktiku centrā, bet šis ir pirmais pierādījums, ka līdzīgs process ir noticis lodveida zvaigžņu kopā," teica Džimmijs Irvins no Alabamas universitātes. Irvins kopā ar kolēģiem izmantoja Magelāna I un II teleskopus, lai iegūtu objekta optisko spektru. Tika novērota skābekļa un slāpekļa atomu klātbūtne, bet nebija ūdeņraža, kas ir neparasts komplekts lodveida zvaigžņu kopā. Tika secināts, ka gāze rotē ap melno caurumu, kura masa ir vismaz 1000 Sauļu masas kopā. Skābekļa esamība un ūdeņraža iztrūkums liecināja, ka iznīcinātā zvaigzne visticamāk bija baltais punduris, paliekas no Saulei līdzīgas zvaigznes. Slāpekļa, kas tika novērots spektra analīzē, izcelsme joprojām nav zināma. "Mēs domājam, ka šīs neparastās līnijas norāda uz balto punduri, kas lidoja pārāk tuvu melnajam caurumam un tika sarauts gabalos," piebilda pētījuma līdzautors Džoels Bregmans no Mičiganas universitātes. Teorētiskie aprēķini liecina, ka šāda veida radītais rentgenstarojums var būt ļoti spožs vairāk nekā gadsimtu, bet ar laiku tam ir jākļūst blāvākam. Kopš 2000. gada objekta spožums rentgenstaru diapazonā ir samazinājies par 35%. ULX atrodas elipsveida galaktikā NGC 1399, kas atrodas aptuveni 65 miljons gaismas gadu attālumā no Zemes. Chandra X-Ray Observatory |
