| Izmantojot APEX teleskopu, astronomu grupai ir izdevies atrast spēcīgu saikni starp visiespaidīgākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem agrīnajā Visumā un vismasīvākajām mūsdienās sastopamajām galaktikām. Galaktikās, kurās Visuma pirmsākumos noritēja ļoti aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās, šis krāšņais process pēkšņi apstājās. Masīvajām, bet pasīvajām galaktikām nekas cits neatlika kā novecot. Astronomi ir atraduši iespējamos vaininiekus, kuri apstādināja zvaigžņu veidošanos - supermasīvos melnos caurumus. Astronomi kombinēja 12 metrus lielā APEX teleskopa LABOCA kameras datus ar Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa, NASA Spitcera teleskopa un citu instrumentu mērījumiem, lai noskaidrotu, kā spožas un tālas galaktikas veido grupējumus jeb kopas. Pētāmais apgabals atrodas Krāsns zvaigznājā. Jo tuvāk viena otrai atrodas galaktikas, jo masīvāks ir tumšās matērijas halo. Tieši šī matērijas daļa sastāda lielāko daļu no galaktikas masas. Pētījumā analizētās galaktikas atrodas tik tālu, ka to gaisma līdz Zemei ir ceļojusi aptuveni 10 miljardus gadu, kas nozīmē to, ka mēs šīs galaktikas redzam tādas, kādas tās bijušas pirms desmit miljardiem gadu. Šajos agrīnā Visuma momentuzņēmumos redzams periods, kad šajās galaktikās notiek ļoti aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās. Nosakot tumšās matērijas halo masu un izveidojot simulācijas, kuras ataino šo halo augšanu laika gaitā, astronomi noskaidroja, ka galaktikas, kurās noritēja aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās, vēlāk pārtapa milzīgās elipsveida galaktikās, vismasīvākajās, kādas sastopamas mūsdienu Visumā. "Pirmo reizi mums ir izdevies skaidri parādīt saistību starp visaktīvākās zvaigžņu veidošanās galaktikām agrīnajā Visumā un vismasīvākajām galaktikām mūsdienās," skaidroja Raiens Hickoks. Vēl jo vairāk, viņiem ir izdevies noteikt, ka spožais zvaigžņu veidošanās periods šajās tālajās galaktikās nebija ilgāks par nieka 100 miljoniem gadu, kas ir ļoti īss laika posms kosmoloģiskos mērogos. Tomēr tik īsā laikā galaktikās esošo zvaigžņu daudzums dubultojās. Pēkšņā zvaigžņu dzimšanas apstāšanās ir vēl viena pilnībā neizprasta epizode galaktiku veidošanās vēsturē. 
"Mēs zinām, ka masīvākās elipsveida galaktikas jau sen pārtrauca veidot zvaigznes ļoti strauji un tagad ir pasīvas. Zinātnieki vēlas noskaidrot, kurš varētu būt pietiekami jaudīgs faktors, lai apstādinātu zvaigžņu veidošanos visā galaktikā," piebilda Džūlija Vordlova. Zinātnieku grupas iegūtie rezultāti piedāvā iespējamo skaidrojumu šai problēmai. Galaktikas, kurās noritēja aktīva zvaigžņu veidošanās, ir grupējušās līdzīgi kvazāriem, kas norāda, ka tās ir atradušās tajos pašos tumšās matērijas halo. Kvazāri ir visjaudīgākie enerģijas avoti Visumā, kuri izstaro milzīgus apjomus starojuma, pateicoties to centrā esošajiem supermasīvajiem melnajiem caurumiem. Ir pietiekams pamats domāt, ka intensīvā zvaigžņu ražošana baroja kvazāru, nodrošinot matērijas plūsmu melnā cauruma virzienā. Savukārt kvazārs izstaro enerģiju, kas burtiski aizpūta prom atlikušo gāzi galaktikā, no kuras varēja veidoties jaunas zvaigznes. Tādejādi zvaigžņu dzimšana apstājās. "Īsumā sakot, galaktiku slavas laiki, kad aktīvi veidojās jaunas zvaigznes, noteica to likteni, barojot galaktiku centrā esošo melno caurumu, kurš pēc tam praktiski momentā aizpūta vai iznīcināja mākoņus, kuros veidojās jaunās zvaigznes," paskaidroja Deivids Aleksanders. ESA | 
