| Jaunākie Marsa vēju veidoto smilšu kāpu pētījumi atklāj sarkanās planētas dažādību. Ir vietas, kur kāpas aktīvi pārvietojas, un ir vietas, kur tās stāv sastingušas vismaz 100 000 gadus. Smilšu veidojumus uz Marsa fotografē vairākas orbītā esošas zondes. Visaugstākās izšķirtspējas attēli tiek iegūti ar NASA Mars Reconnaissance Orbiter zondes HiRISE kameru. Šīs fotokameras attēlu izšķirtspēja ļauj izpētīt pavisam mazus objektus. Vienu no pētījumiem veica Simons Silvestro un viņa līdzstrādnieki no Starptautiskās planetāro zinātņu izpētes skolas Itālijā. Viņi pētīja dažādu smilšu veidojumu pārvietošanos tumšo kāpu reģionā Nili Patera, kas atrodas Marsa ziemeļu puslodē. Zinātnieki salīdzināja attēlus, kas tapuši 2007. gada 30. jūnijā un 13. oktobrī. Lielākā daļa kāpu šajā reģionā ir simtiem metru garas un to virsmu klāj viļņveidīgi smilšu veidojumi. 
Rūpīgi izpētot attēlus, tika atrastas vietas, kur redzama smilšu veidojumu pārvietošanās pat divu metru attālumā. Zinātnieki piefiksēja, ka ir izmainījusies arī kāpu malu forma un aizvēja pusē esošo švīku zīmējums. 
"Tumšās kāpas šajā Marsa daļā ir aktīvas mūsdienu atmosfēras apstākļos," teica Silvestro. "Tas ir fantastiski, ka pieejami tik augstas izšķirtspējas attēli, kas Marsu atklāj kā aktīvu planētu." 
Otru pētījumu veica Metjū Golombeks no NASA JPL ar līdzstrādniekiem. Viņi izpētīja smilšu kāpu pārvietošanos dienvidu puslodē esošajā Meridiani Planum reģionā, kur kopš 2004. gada darbojas Marsa visurgājējs Opportunity. Viņi izmantoja gan Opportunity, gan HiRISE datus, izpētot aptuveni 23 km2 lielu apgabalu. Analizējot smilšu viļņus gar krāteru malām, ir iespējams noteikt vai šie veidojumi ir pastāvējuši pirms sadursmes un vai tie ir pārvietojušies pēc tam, kad krāteris izveidojās. "HiRISE attēli ir tik lieliski, ka jūs varat noteikt vai krāteris ir jaunāks par smilšu veidojumu pārvietošanos," teica Golombeks. "Tur ir pietiekami daudz dažāda vecuma krāteru, tādēļ mēs varējām noteikt pēdējo kāpu migrācijas laiku, kas noticis pirms 100 000 līdz 300 000 gadiem." Pār Meridiani Planum joprojām pūš vējš. Tas ir redzams, izpētot Opportunity atstātās riteņu pēdas. Golombeks ir izvirzījis hipotēzi, kādēļ Meridiani Planum reģionā kāpas ir nekustīgas, bet citur smilšu veidojumi aktīvi pārvietojas. Opportunity datos redzams, ka Meridiani Planum reģionā smilšu kāpas klāj erozijizturīgi oļi, kas nodēvēti par "mellenēm". Šie apaļie, 1-3 milimetrus lielie akmentiņi varētu būt pārāk smagi, lai vējš tos spētu izkustināt. "Mellenes ir izveidojušas tādu kā aizsargslāni, kas pasargā zemāk esošos smalkākos smilšu graudus no vēja ietekmes," teica Golombeks. "Jo vairāk mēs iepazīstam Marsu, jo vairāk pārliecināmies, cik ļoti šīs planētas apgabali atšķiras viens no otra," teica Alfrēds Makevens no Arizonas universitātes. NASA JPL | 
