* 1950. gadā tika atklāts asteroīds 1950 DA, kura iespēja ietriekties Zemē 2880. gadā ir 1:300.
* 1987. gadā Lielajā Magelāna mākonī tiek novērota spožākā supernova (SN1987A) pēdējo 383 gadu laikā.
* 1999. gadā startē ARGOS, eksperimentālo tehnoloģiju satelīts, kurš tika palaists tikai 11. starta mēģinājumā.
M3,2 uzliesmojums uz Saules
20.01.2012(740/0)
2012. gada 19. janvārī uz Saules tika novērots M3,2 kategorijas uzliesmojums un Zemes virzienā vērsts koronālās masas izvirdums.
Izvirdums tika novērots plankumu grupā 1401. Tas ilga nedaudz vairāk kā stundu.
Saules izsviestās matērijas mākonis pārvietojas ar aptuveni 1000 km/s lielu ātrumu un Zemi varētu sasniegt naktī no 21. uz 22. janvāri (00:30 pēc Latvijas laika ar nobīdi 7 stundas uz vienu vai otru pusi), izraisot ģeomagnētiskās vētras un polārblāzmas.
Saules aktivitātei paaugstinoties palielinās ne tikai iespēja novērot brīnišķīgas ziemeļblāzmas tepat Latvijā, bet arī iespēja nogāzties kādam kosmiskajam atkritumam vai satelītam.
Intensīvāka ultravioletā starojuma gadījumā, kas sasniedz Zemes atmosfēras augšējos slāņus, Zemi aptverošā gāzu čaula sasilst un uzpūšas. Tas nozīmē, ka zemajā orbītā esošajiem objektiem ir jāsaskaras ar lielāku pretestību.
Interesanti, ka aptuveni 6% no Ķīnas saspridzinātā Fengyun-1C satelīta atliekām bija nokritušas līdz 2011. gada beigām. Aptuveni puse no visiem nokritušajiem objektiem Zemes atmosfērā atgriezās pēdējā gada laikā, kad bija vērojams Saules aktivitātes pieaugums.
"Līdzīgi atlūzas no 2009. gada sadursmes starp Cosmos 2251 un Iridium 33 arvien ātrāk tuvosies Zemei. Ja nenotiks jaunas sadursmes, 2012. un 2013. gadu laikā kopējam atlūzu skaitam vajadzētu samazināties," rakstīja Niks Džonsons kārtējā ceturkšņa orbitālo atlūzu apskatā.
