2012. gada 2. jūnijā Zemes novērošanas EO-1 kamera ALI nofotografēja krāteri un tā tuvāko apkārtni dabīgajās krāsās. Tas nav perfekti apaļš. Augu valsts pārklāj sarežģīto topogrāfiju.

Pirmo reizi Luizi struktūra ģeoloģiskos pierakstos atrodama 1919. gadā, bet gadu desmitiem ilgi tā netiek pētīta. 1990. gados satelītu fotografētie attēli iedvesmoja ģeologus pievērsties šim objektam. 2011. gadā tika publiskots grupas pētījums.

Satelītu fotoattēli liecināja, ka Luizi varētu būt trieciena rezultātā radies krāteris, bet arī vulkāni un pat sāls kupoli var izveidot struktūras, kas atgādina trieciena krāterus, tādēļ izpēte bija jāveic uz vietas. Ģeologi atrada trieciena rezultātā radušās konusveida struktūras, kā arī savākto paraugu analīze atklāja kvarca graudus, kas rodas šādos procesos.

Trieciena rezultātā radušies krāteri var būt vienkārši un sarežģīti. Ja vienkāršākiem krāteriem raksturīgas parastas bļodveida formas, tad sarežģītāku krāteru gadījumos ir sastopami gan iekšējie gredzeni, gan centrālās smailes.

Luizi krātera pētnieki noskaidroja, ka krātera diametrs ir 17 kilometri. Krāterim raksturīgi divi iekšējie gredzeni, kur lielākais ir 5,2 kilometrus, bet mazākais - 2 kilometrus liels. Krātera perimetra malas augstums ir 300 līdz 350 metri. Attiecīgi var teikt, ka Luizi ir labi saglabājies, vidēja izmēra, sarežģīts krāteris.

Šobrīd ir grūti pateikt, kad īsti izveidojās Luizi krāteris. Zinātnieki domā, ka apkārtējo iežu vecums ir aptuveni 575 miljoni gadu, kas ir aptuveni 300 miljoni gadu vēl pirms pirmajiem dinozauriem. Lai arī ir zināms, ka krāteris nevar būt vecāks par apkārtējiem iežiem, nevar precīzi pateikt, kad notikusi sadursme. Tiek lēsts, ka meteorīta ātrums varēja būt 72 000 km/h.

Earth Observatory

Komentāri