| NASA vismodernākā mobilā automātiskā laboratorija, kura pētīs vienu no intriģējošākajiem Marsa reģioniem, ir gatava startam, kas paredzēts 2011. gada 25. novembrī. Marsa zinātniskā laboratorija, kuru pazīstam kā Zinātkāri, šobrīd ir uzmontēta uz nesējraķetes Atlas V un gaida zaļo gaismu, lai dotos uz tikšanos ar Marsu. "Mēs esam sagatavojušies, lai varētu palaist raķeti pie pirmās izdevības," teica Pīts Taisingers no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). "Ja laikapstākļu vai kādu citu faktoru dēļ mums nāksies startu atlikt, varēsim izmantot laiku līdz 18. decembrim." 
Visurgājējs, kura kopējā masa ir aptuveni 1 tonna, nolaidīsies Geila krāterī 2012. gada augustā. Plānots, ka tā primārā misija ilgs aptuveni divus gadus. Zinātkāre analizēs vides apstākļus uz Marsa mūsdienās, kā arī mēģinās noteikt, kādi tie bijuši agrāk. 
"Geila krāteris mums piedāvā vienreizēju iespēju iepazīties ar daudziem potenciāli apdzīvojamiem vēstures posmiem, kā arī izprast planētas vides attīstības senos vēstures ierakstus," piebilda projektā iesaistītais zinātnieks Džons Grosingers no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta. "Krātera daļā, kurā nosēdīsies Zinātkāre, ir redzama nogulšņu delta, kura, visticamāk, veidojusies ūdens plūsmas rezultātā. Kalna pakājē esošajos slāņos ir māli un sulfāti, kuri, kā zināms, veidojas ūdens klātbūtnē." 
Zinātkāre ir divreiz garāka un piecas reizes smagāka nekā Marsa visurgājēji Spirit un Opportunity. Uz milzīgā aparāta atrodas 10 zinātniskie instrumenti, kas kopumā sver 15 reizes vairāk nekā pašreizējo visurgājēju zinātniskie instrumenti. 
2,1 metrus augstais masts ir aprīkots ar kamerām un lāzeriem, kas ļaus aplūkot objektus no attāluma. 2,1 metrus garās rokas galā iemontētie instrumenti analizēs objektus tuvumā. Robota laboratorijā būs iespējams noteikt paraugu sastāvu. Papildus šīm aktivitātēm, Zinātkāre pētīs apkārtējo vidi - atmosfēru, klimatu, starojumu un citus faktorus, kuri varētu ietekmēt nākotnē plānotās cilvēku misijas. 
"Marsa zinātniskā laboratorija ir bāzēta uz jaunāko misiju pieredzi," pastāstīja Dags Makvizišns. "Šī misija mums ļauj modernizēt tehnoloģijas un zinātni, lai virzītos tālāk un realizētu paraugu atgriešanas misijas un kādu dienu nosūtītu cilvēkus uz Marsu." 
Misija ir izaicinājumu un risku pilna. Tā kā Zinātkāre ir pārāk smaga, lai izmantotu mīksto nosēšanos ar gaisa spilveniem, misijā tiks izmantota jauna nosēšanās metode, kad nosēšanās pakāpe nolaidīsies pietiekami zemu un ar trīša palīdzību nogādās robotu uz virsmas. 
Šī misija būs unikāla ar ļoti precīzu mērķa apgabala sasniegšanu. Reģions, kurā jānosēžas visurgājējam Geila krāterī, ir tikai 20x25 kilometrus liels. Ārpus tā virsma ir pārāk nelīdzena. 
Zinātnieki cer, ka ar šīs modernās laboratorijas palīdzību izdosies noskaidrot, vai apstākļi uz Marsa kādreiz ir bijuši pietiekami labvēlīgi dzīvības attīstībai, pastāvēšanai un liecību saglabāšanai. 
NASA JPL |
