| Ziemeļu puslodē tuvojās saulgriežu laiks. Saules stari arvien ilgāk sildīja Arktiku, kausējot sniegu un ledu. Tas, ka jūnijā ledus daudzums samazinās, ir dabisks process, bet 2012. gada jūnija pirmajā pusē ledus zudums bija straujāks nekā parasti. Viens no šiem Arktikas reģioniem, kuros strauji samazinājās ledus klātie apgabali, bija Boforta jūra, kas atrodas uz ziemeļiem no Aļaskas. NASA Terra satelīta MODIS instruments fotografēja šo reģionu 13. maijā un 16. jūnijā. 
Straujā kušana Boforta jūrā bija daļa no lielāka fenomena, kad visā Arktikā šajā laikā ledus klāto apgabalu apjoms sasniedza rekordzemu līmeni, pārsniedzot 2010. gadā reģistrēto. 2012. gada jūnija pirmajā pusē tieši Boforta jūrā ledus atkāpās visstraujāk. Šo procesu noteica augsta spiediena apgabals, kurš dominēja virs reģiona, nodrošinot skaidras debesis laikā, kad Saule spīd visilgāk. Arī vidējā gaisa temperatūra bija virs nulles lielākajā daļā Arktikas, izkausējot sniegu ātrāk nekā parasti. 2012. gada 19. jūnijā Nacionālais sniega un ledus datu centrs (NSIDC) ziņoja, ka katru dienu ledus segas apjoms samazinās par 100 000 līdz 150 000 km2, kas ir vairāk nekā uz pusi no standarta klimatiskajiem rādītājiem. Tik agra pavasara kušana un skaidrās debesis ap saulgriežiem palielina iespēju, ka vasarā kušana pastiprināsies, lielākoties pateicoties samazinātajam albedo. Albedo ir atstarotās Saules enerģijas apjoms. Ja objekts atstaro visu saņemto enerģiju, tā albedo ir 1. Jūras ledum raksturīgs augsts albedo. Kad tas sāk kust, tā albedo no 0,9 nokrītas uz 0,7, kā rezultātā ledus absorbē vairāk enerģijas. Tas atkal pastiprina kušanu. Parādoties atklāta ūdens klajumiem albedo samazinās vēl vairāk. Okeāna ūdens albedo ir mazāks par 0,1. Garajās vasaras dienās enerģija uzkrājas ūdeņos un tas uzsilst. Septembrī, kad Saule atrodas tuvāk horizontam, siltais ūdens turpina kausēt jūras ledu. Earth Observatory |
