STARSPACE.LV

LV | RU
Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

La Siljas observatorija tagad un pirms 40 gadiem

05.01.2012 (805/0)
Šogad Eiropas Dienvidu observatorijai aprit 50 gadi. Tādēļ ieskatīsimies vēsturē. Vienu reizi mēnesī ESO piedāvās rubriku "tagad un tad", lai palūkotos, kas ir mainījies La Siljas un Paranālas observatorijās, Santjāgo birojā Čīlē un vadības centrā Vācijā.

Pirmā pietura būs La Siljas observatorija, kas arī ir vēsturiski pirmā novērojumu vieta. Vēsturiskais attēls ir ticis fotografēts 1960. gadu beigās vai 1970. gadu sākumā no 1,52 metru teleskopa kupola. Šis teleskops pirmo gaismu ieraudzīja 1968. gadā. Otrā fotogrāfija ir tapusi pavisam nesen. Mēs skaidri varam redzēt ne tikai izmaiņas observatorijas vietā, bet arī to, cik būtiski ir uzlabojusies fototehnika.

Vēsturiskajā attēlā priekšplānā pa labi redzams 1 metra teleskops, aiz kura kupola slēpjas Grand Prism Objectif (GPO) teleskops, bet vairāk pa kreisi - Šmita 1 metra teleskops. Nedaudz augstāk un tālāk no tā atrodas ūdens rezervuārs.

Jaunākajā attēlā redzams, ka La Silja ir būtiski izaugusi gadu gaitā. Observatorijā ir jau vairāk teleskopu. Augstākajā virsotnē atrodas 3,6 metru teleskops, kuram blakus stāv Coude palīgteleskops. Pa kreisi no ūdens rezervuāriem atrodas Jaunās tehnoloģijas teleskops (NTT). Tajā pašā augstumā, bet tālāk pa labi debesīs skatās Zviedru-ESO submilimetru teleskopa (SEST) 15 metru antena.

Tā kā šoreiz fotografēts no mazliet cita leņķa, GPO nav redzams. Baltais kupols, kas pamanāms aiz 1 metra teleskopa, ir Dāņu 1,54 metru teleskops. Attēla centrā ieraugāmais sudrabainais kupols pieder MPG/ESO 2,2 metru teleskopam.

Lai arī daži no La Siljas teleskopiem mūsdienās vairs nedarbojas - 1 metra, 1,52 metru un SEST, ar citiem joprojām tiem veikti pētījumi. Uz ESO 3,6 metru teleskopa ir uzmontēts HARPS instruments, kas ir viens no pasaulē vadošajiem planētu medniekiem. NTT tiek izmantots masīvu zvaigžņu veidošanās izpētei. Abi teleskopi ir palīdzējuši iegūt datus, pateicoties kuriem ir atklāta Visuma paātrinātā izplešanās.

ESO

Citi jaunumi

Komentāri

Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
Jupiters kosmoss Marss galaktika astronomija komēta Mēness StarSpace atmosfēra Visums astronauts kosmosa kuģis observatorija zonde ziedojums pavadonis Starptautiskā kosmiskā stacija krāteris planēta zvaigzne Saule Zeme palīdzība Piena Ceļš teleskops konkurss pārnova Saturns asteroīds satelīts
Ziņas īsumā
Kopa kopā (209/0)
Ariane 5 orbītā nogādā divus satelītus (104/0)
Soyuz TMA-04M ceļā uz Starptautisko kosmisko staciju (142/0)
SpaceX sadarbosies ar Bigelow (170/0)
Novēro, pēti, izzini... astronomijā (6507/6)
Pundurgalaktika ar spožu miglāju (315/0)
Mesjē 70 - blīvs un spožs (302/1)
Daži attēli no Saturna sistēmas (270/0)
Kā Habls izmantos Mēnesi, lai novērotu Venēras tranzītu (323/0)
Trīs dažādi teleskopi laika griežos (224/0)
Jaunākais forumā
Nesteidzīgie - geostacionārie ZMP (Zh)
Kādas debesis ir virs observatorijas (Redaktors)
Quo vadis, cilvēce? (Redaktors)
Pasaules galu 20012. gadā gaidam šeit (asgard)
Comet C/2009 P1 (Garradd) (Andris R)
''Lidinās te visādi...'' (Andris R)
Atdošu labās rokās literatūru (nelabojams)
Saule kļuvusi aktīvāka (Andris R)
Saturns (Andris R)
Anekdotes. (Andris R)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.