| Šogad Eiropas Dienvidu observatorijai aprit 50 gadi. Tādēļ ieskatīsimies vēsturē. Vienu reizi mēnesī ESO piedāvās rubriku "tagad un tad", lai palūkotos, kas ir mainījies La Siljas un Paranālas observatorijās, Santjāgo birojā Čīlē un vadības centrā Vācijā. Pirmā pietura būs La Siljas observatorija, kas arī ir vēsturiski pirmā novērojumu vieta. Vēsturiskais attēls ir ticis fotografēts 1960. gadu beigās vai 1970. gadu sākumā no 1,52 metru teleskopa kupola. Šis teleskops pirmo gaismu ieraudzīja 1968. gadā. Otrā fotogrāfija ir tapusi pavisam nesen. Mēs skaidri varam redzēt ne tikai izmaiņas observatorijas vietā, bet arī to, cik būtiski ir uzlabojusies fototehnika. 
Vēsturiskajā attēlā priekšplānā pa labi redzams 1 metra teleskops, aiz kura kupola slēpjas Grand Prism Objectif (GPO) teleskops, bet vairāk pa kreisi - Šmita 1 metra teleskops. Nedaudz augstāk un tālāk no tā atrodas ūdens rezervuārs. Jaunākajā attēlā redzams, ka La Silja ir būtiski izaugusi gadu gaitā. Observatorijā ir jau vairāk teleskopu. Augstākajā virsotnē atrodas 3,6 metru teleskops, kuram blakus stāv Coude palīgteleskops. Pa kreisi no ūdens rezervuāriem atrodas Jaunās tehnoloģijas teleskops (NTT). Tajā pašā augstumā, bet tālāk pa labi debesīs skatās Zviedru-ESO submilimetru teleskopa (SEST) 15 metru antena. 
Tā kā šoreiz fotografēts no mazliet cita leņķa, GPO nav redzams. Baltais kupols, kas pamanāms aiz 1 metra teleskopa, ir Dāņu 1,54 metru teleskops. Attēla centrā ieraugāmais sudrabainais kupols pieder MPG/ESO 2,2 metru teleskopam. Lai arī daži no La Siljas teleskopiem mūsdienās vairs nedarbojas - 1 metra, 1,52 metru un SEST, ar citiem joprojām tiem veikti pētījumi. Uz ESO 3,6 metru teleskopa ir uzmontēts HARPS instruments, kas ir viens no pasaulē vadošajiem planētu medniekiem. NTT tiek izmantots masīvu zvaigžņu veidošanās izpētei. Abi teleskopi ir palīdzējuši iegūt datus, pateicoties kuriem ir atklāta Visuma paātrinātā izplešanās. ESO |
