| Ja gadījumā esat aizmirsis, kur nolikāt savu kosmosa kuģi, tad varat mierīgi uzelpot, jo zinātnieki ir izstrādājuši metodi, ar kuras palīdzību iespējams noteikt tā atrašanās vietu ar dažu simtu metru precizitāti. Šī metode var tikt izmantota ne tikai kosmosa kuģu meklēšanā, bet arī planētu atmosfēras un iekšējās uzbūves izpētē, izmantojot radioteleskopus. Tādā veidā zinātnieki ir atklājuši ūdeni dažos no Saturna pavadoņiem un meklējuši negaisus uz Marsa. 
Strādājot pie savas disertācijas, Guifrē Molera Kalves vēlējās atrast pielietojumu Metsāhovi radioobservatorijas modernajai infrastruktūrai. Viņš izmantoja radioteleskopus un VLBI datu apstrādes iekārtas, lai pētītu dažādus Visuma fenomenus. Šī darba ietvaros Kalves izstrādāja unikālu VLBI savākto radiospektroskopijas datu apstrādes metodi. Sadarbībā ar JIVE Institūtu Nīderlandē tika izveidota metode, ar kuras palīdzību iespējams noteikt kosmosa kuģa atrašanās vietu un ātrumu ar GPS sistēmai pielīdzināmu precizitāti. Lai noteiktu, kur tieši atrodas kosmiskais aparāts, ir nepieciešams paša aparāta pārraidīts signāls un dabīgs Visuma avots, piemēram, planēta vai zvaigzne, kā atskaites punkts. "Kad ar 10 antenu palīdzību mēs izsekojām Venus Express, mēs tā atrašanās vietu noteicām ar dažu simtu metru precizitāti. Un tas ir objekts, kas atrodas 200 miljonu kilometru attālumā no Zemes," stāstīja Kalves. Tas ir tikpat precīzi, kā atrast adatu siena kaudzē. Kosmosa izpētes aģentūrām šī metode lieti noderētu, jo kosmosa kuģa atrašanās vieta un ātrums ir ārkārtīgi kritiski faktori daudzās planetārajās misijās, kad aparāts tuvojas planētai, tiek ievadīts orbītā, lido cauri atmosfērai un galarezultātā nolaižas uz virsmas. Vēl viens šīs metodes pielietojums ir planētas iekšējās uzbūves un gravitācijas lauka pētīšana. 
"Planētas rotācija un kosmosa kuģa orbīta ir atkarīga no tā, vai planētas kodols ir veidots no cietas klints vai pildīts ar šķidru magmu. Tas ir analoģiski kā atšķiras jēlas un cieti novārītas olas griešanās ap savu asi," skaidroja Kalves. Katram objektam, ieskaitot planētas un pavadoņus Saules sistēmā, ir raksturīgs unikāls spektrālais signāls dažās radio frekvencēs. Tas ir atkarīgs no objekta molekulārās uzbūves. Radioteleskopi spēj reģistrēt šo signālu, kuru izmanto radiospektroskopijā. Kalves savā disertācijā izstrādāja unikālu šo datu apstrādes metodi. Ar tās palīdzību iespējams novērot un reģistrēt dažus atmosfēras procesus uz Zemes un tai tuvākajām planētām. 2009. gadā Metsāhovi speciālisti atklāja ūdens pazīmes uz dažiem Saturna pavadoņiem. Teleskopu iegūtajos datos bija redzamas izteiktas spektrālās līnijas, kas atbilst ūdenim gāzveida stāvoklī. Kalves šādā veidā mēģināja reģistrēt elektriskās izlādes Marsa atmosfērā, kad tur nedēļām ilgi plosījās putekļu viesuļi, paceļot augšup milzīgu apjomu smilšu. Šīs daļiņas varētu sadurties un berzēties viena gar otru līdz rodas zibens. Par nelaimi zinātniekiem neizdevās pierādīt, ka novērotais tiešām ir zibens, jo novērojumi nesakrita ar spēcīgiem negaisiem. "Tas ir aizraujoši, ka antenas uz Zemes var tikt izmantotas, lai noteiktu atmosfēras sastāvu vai meklētu tādus procesus kā negaisus uz planētas, kas atrodas miljoniem kilometru attālumā," noslēdza Kalves. Aalto Univeristy | 
