STARSPACE.LV

Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Kopa kopā

17.05.2012 (1071/0)

Šajā attēlā ir redzama zvaigžņu kopa NGC 6604. Attēls fotografēts ar platleņķa kameru, kas pievienota MPG/ESO 2,2 metrus lielajam teleskopam La Siljas observatorijā Čīlē. Kopu bieži nepamana, pateicoties kaimiņos esošajam Ērgļa miglājam jeb Mesjē 16 (M16), kas atrodas spārnu vēziena attālumā. Šis attēls, kurā kopu ietver gāzu un putekļu mākoņu ainava, atklāj, cik NGC 6604 pats pa sevi ir skaists objekts.

NGC 6604 ir gaišais grupējums attēla augšējā kreisajā daļā. Tā ir jauna zvaigžņu kopa, kas ir blīvākā daļa no plaši izskaisītas apvienības, kas satur aptuveni simts spožas zili baltas zvaigznes. Attēlā arī ir redzams ar kopu saistītais miglājas - spīdoša ūdeņraža gāzes mākonis Sh2-54, kā arī putekļu mākoņi.

BGC 6004 atrodas aptuveni 5500 gaismas gadu attālumā Čūskas zvaigznājā un aptuveni divus grādus uz ziemeļiem no Ērgļa miglāja naksnīgajās debesīs. Spožās zvaigznes ir viegli saskatāmas caur mazu teleskopu un tās pirmo reizi tika kataloģizēja Viljams Heršels 1784. gadā. Tomēr vājais gāzes mākonis izvairijās no uzmanības līdz 1950. gadam, kad to iemūzināja Nacionālās Ģeogrāfijas – Palomar debesu Atlasa fotogrāfijās Stjuarts Šarples.

Kopas jaunās, karstās zvaigznes ar saviem zvaigžņu vējiem un starojumiem palīdz NGC 6604 veidoties jaunai zvaigžņu paaudzei, savācot zvaigžņu veidošanas materiālus kompaktā reģionā. Šīs otrās paaudzes zvaigznes ātri aizvietos vecāko paaudzi, lai arī gaišākās jaunās zvaigznes ir masīvas, tās strauji patērē savu degvielu un dzīvo īsus mūžus.

Bez estētikas, NGC 6004 ir arī citi iemesli, lai pievērstu astronomu skatienus, tai ir dīvaina karstas jonizētas gāzes kolonna, kas izplūst no tās. Līdzīgas karstas gāzes kolonnas, kas vada ārā plūstošus materiālus no jaunām zaigžņu kopām, ir arī atrastas citviet Piena Ceļā un citās spirālveida galaktikās, bet NGC 6004 piemērs atrodas relatīvi tuvu, kas ļauj astronomiem to detalizēti izpētīt.

Īpatnējā kolonna, kuru astronomi bieži sauc par „skursteni”, ir perpendikulāra galaktikas plaknei un stiepjas neticamu 650 gaismas gadu garumā. Astronomi uzskata, ka karstās zaigznes NGC 6604 zvaigžņu kopā ir atbildīgas par šī skursteņa radīšanu, bet ir nepieciešams veikt pētijumus, lai pilnībā saprastu šīs neparastās struktūras.

ESO

Vidējais vērtējums: raksts vēl nav novērtēts
Citi jaunumi

Komentāri

Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
Starparty melnais caurums komēta StarSpace Zeme krāteris astronauts Visums satelīts teleskops Mēness galaktika Saule pavadonis asteroīds konkurss palīdzība atmosfēra planēta Piena Ceļš Marss kosmoss ziedojums Saturns astronomija Jupiters kosmosa kuģis Starptautiskā kosmiskā stacija zvaigzne observatorija
Ziņas īsumā
Eiropas ziņojums jau drīzumā uz ekrāniem (195/2)
ESTCube-1 kameras pirmā gaisma (231/1)
Pavlova vulkāna izvirdums (218/0)
Galaktiku kopas, kvazāri un E-ELT (16378/6)
Jūdžina Sernana un Harisona Šmita rekords pārspēts! (259/1)
Jaunākais forumā
Statīva montējuma stabs. (Redaktors)
Zvaigžņu kari pret Zvaigžņu ceļu (Lāsēns)
Bolīdi (ctrnz)
Ziimeejam zvaigznes! (Ortsa)
Anekdotes. (Ortsa)
Astrofoto ar pieticīgu aprīkojumu (Andris R)
Novēliet Hedfīldam veiksmīgu mājupceļu! (x-f)
Some Strange Things Are Happening To Astronauts (Redaktors)
Meeness , planeetas, u.c... (Ortsa)
audi for star trek (cydonia)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.