STARSPACE.LV

LV | RU
Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Kongo gredzens

17.03.2010 (1545/6)
Mežu izciršana Centrālāfrikā ir atklājusi milzu gredzenveida struktūru, kas varētu būt meteorīta krāteris. 36-46 kilometrus lielais veidojums, kas atrodas Kongo demokrātiskajā republikā, varētu būt viena no lielākajām šāda veida struktūrām, kas atklāta pēdējos desmit gados.

Protams, netiek izslēgtas arī citas izcelsmes iespējas, bet itāļu zinātnieki, kas pēta šo struktūru, uzskata, ka meteorīts patlaban šķiet visticamākais.

Mākslīgā pavadoņa TerraMetrics Inc attēlā skaidri redzams apaļais veidojums.

Šobrīd ir zināmi aptuveni 25 līdzīga izmēra vai lielāki krāteri uz Zemes.

Džovanni Monegato no Padujas universitātes pastāstīja, ka veidojumu izdevās ieraudzīt tikai tad, kad tur bija izcirsts mežs.

Apkārt struktūrai, iezīmējot tā gredzenveida struktūru, plūst Unija upe. Centrālā daļa ir neregulāras formas un veido aptuveni 550 metrus augstu pacēlumu, kas ir aptuveni par 50-60 metriem augstāks par līmeni kādā plūst upe. Lai arī loģiskāk sķistu, ja krāteris veidotu bedri, tomēr nereti milzīga trieciena rezultātā ieži tiek pacelti uz augšu krātera vidienē. Apkārtējie ieži, kas izveidojuši valni, laika gaitā erodē un paliek tikai centrālais pacēlums.

Potenciālajam krāterim nav skaidri saredzama ārējā mala. Padujas universitātes zinātnieki skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar eroziju. Ūdens noteces sistēma, kāda ir izveidojusies šajā krāterī, ir ļoti līdzīga citos krāteros, kuri atrodas mitrā klimata joslā, atrodamajām.

Monegato un viņa vadītā komanda dosies uz Kongo, lai šo objektu izpētītu uz vietas un noskaidrotu, vai tiešām gredzenveida struktūras izveidē ir iesaistīts ārpuszemes objekts.

Viņi cer apkaimē atrast kvarca kristālus, kuri ir pārcietuši triecienu. Šāds atradums liecinātu, ka krāteris tiešām radies sadursmes rezultātā.

Netiek izslēgta arī iespēja, ka veidojums radies vulkāniskas darbības vai sāļu iztvaikošanas (diapīrisma) rezultātā.

Monegato uzskata, ka šī reģiona ģeoloģija un struktūras īpatnības izslēdz gan vulkānismu, gan sāļu izgulsnēšanos.

"Es esmu visai optimistisks par trieciena hipotēzi," teica Monegato.

Ja izrādīsies, ka tas ir meteorīta krāteris, tad tā radīšanai bija nepieciešams aptuveni 2 kilometrus liels objekts. Turpmāko pētījumu rezultātā tiks noskaidrots arī aptuvenais vecums. Šobrīd tiek prognozēts, ka sadursme notikusi pēc Juras perioda.

BBC

Citi jaunumi

Komentāri

antons tieši 17/03/2010 10:25 domāja šādi:
>>>>>>>>>36-46 kilometrus lielais veidojums>>>>>>>

34-36 kilometrus lielais veidojums,kas viegli izmērams googlē
dzimmijs13 tieši 17/03/2010 17:18 domāja šādi:
Labāk būtu šo atklājuši ar mazāk barbarisku paņēmienu...
peleks tieši 17/03/2010 17:46 domāja šādi:
aplūkoju to vietu ar visu ko var!! nez, reljefs neliecina pa ko tādu, bet neesmu pro, lai gan dienvidrietumos, rietumos var redzēt tādu kā krātera malu. izskatās tā, kā kāds būtu javas kublā akmeni iemetis!! :)
Mārča tieši 17/03/2010 22:44 domāja šādi:
Juu piekriitu Džimija viedoklim izcērtam mežu lai kļūtu stāvus bagati sava veida biznesa plāns :(
jevgenija tieši 18/03/2010 09:29 domāja šādi:
Izcirstā meža bezgala žēl.
Nelabojams tieši 18/03/2010 10:34 domāja šādi:
Ar to diametru nemaz nav tik viennozīmīgi, jo var būt ļoti atšķirīgas interpretācijas punktiem, starp kuriem mēra. Dabūju lielāko attālumu starp redzamās gredzenveida struktūras ārmalām 39,7 km, mērot apm. 315 (vai 135) grādu leņķī pēc Google sistēmas. Cik zinu, šādām ļoti vecām erodētām struktūrām redzamākā ir krātera iekšdaļa pirms vaļņa (Skat. piem. K.Rull, I.Puura. JAUNATRASTS METEORĪTA KRĀTERIS PIE IGAUNIJAS ZIEMEĻRIETUMU KRASTIEM, Zvaigžņotajā Debesī pirms 2 - 3 gadiem). Tāpēc nav jābrīnās, ka parādās arī skaitlis 46 km. Tas varētu atbilst mērījumam starp erodētā vaļņa augstākajiem punktiem, kuri šādā attēlojumā nav saredzami.
Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
galaktika Mēness teleskops satelīts asteroīds kosmoss pavadonis pārnova astronomija Saule Starptautiskā kosmiskā stacija ziedojums Piena Ceļš orbīta komēta zonde Saturns observatorija Marss Jupiters zvaigzne StarSpace Visums planēta Zeme astronauts palīdzība atmosfēra krāteris kosmosa kuģis
Ziņas īsumā
Kādēļ mums vajag astronomiju un kosmonautiku? (205/0)
Ceļojums laikā: La Siljas observatorija tad un tagad (126/0)
Mūžam mainīgās Visuma salas (157/0)
Paranālas observatorija ir perfekta vieta (295/0)
Novēro, pēti, izzini... astronomijā (3873/2)
Zvaigžņu fabrikas profils (247/0)
Krievijas zinātnieki uzsāks citplanētu meklēšanu (275/0)
Hayabusa 2 būs! (295/0)
Erots tuvojas (637/0)
Jūties zinošs? Pārbaudi sevi! (230/0)
Jaunākais forumā
ideja Par rocket sled launch assist (Epis)
astronomy.fm (cydonia)
Krītošā zvaigzne, meteors (30.01.2012) (Andris R)
Pasaules galu 20012. gadā gaidam šeit (Lāsēns)
Mēness gaismā (Andris R)
Nibiru / Planēta X (Spam)
Pārnova galaktikā M 101 (Andris R)
Ēnu diena 2012 (Redaktors)
Anekdotes. (cydonia)
Saules kolonna (Redaktors)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.