Doktora Hala Levisona, Martina Dunkana, Ramona Bressera un Deivida Kaufmana grupa izveidoja datorsimulāciju, kurā redzams kā Saules gravitācija varēja savākt mazos ledus objektus, kas riņķoja ap citām zvaigznēm, ar kurām kopā piedzima Saule.

Lai arī šobrīd Saule ir viena pati, tiek uzskatīts, ka kādreiz tā ir veidojusies zvaigžņu kopā, kurā atradušās aptuveni simts tuvu viena otrai esošu zvaigžņu, kas dzimušas no viena gāzu un putekļu mākoņa. Šajā laikā ap katru zvaigzni veidojās liels daudzums ledainu objektu un planētu aizmetņu protoplanetārajos diskos. Lielākā daļa no šiem kometārajiem objektiem lielo planētu gravitācijas ietekmes rezultātā tika izmestas ārā no sākotnējām planetārajām sistēmām. Šie niecīgie objekti brīvi klaiņoja pa zvaigžņu kopu.

Saules zvaigžņu kopa pārstāja eksistēt vienā veselumā, kad gāzi aizpūta prom karstākās un jaunākās zvaigznes. Astronomu radītajā modelī redzams, ka Saule savā gravitācijas ietekmes zonā savāca lielu komētu mākoni, kad kopa tika izkliedēta.

"Šis process bija pārsteidzoši efektīvs un, iespējams, ka šis mākonis ir Saules radinieču paraugu sajaukums," piebilda pētījuma līdzautors Martins Dunkans.

Astronomu grupas pierādījums ir gandrīz sfēriskais Oorta mākonis, kas ieskauj Saules sistēmu un stiepjas gandrīz vai 2 gaismas gadu attālumā. Agrāk tika uzskatīts, ka šis mākonis radies no Saules protoplanetārā diska. Jaunākie detalizētie modeļi liecina, ka Saules sistēmas komētām vajadzēja izveidot daudz mazāku un vājāku mākoni nekā novērojams, ja tās radušās no protoplanetārā diska aizmetņa. Tādēļ tiek pieņemts, ka ir nepieciešams cits šī mākoņa avots.

"Ja mēs pieņemam, ka Saules protoplanetārais mākonis ir viens no Oorta mākoņa avotiem, tad aptuveni 90% no novērojamajām Oorta mākoņa komētām nāk no citām zvaigžņu sistēmām," teica pētījuma vadītājs Hals Levisons.

"Oorta mākoņa izveidošanās ir bijis neatminēts noslēpums vairāk kā 60 gadus, un mūsu darbs varētu to atrisināt," teica Ramons Bressers.

Southwest Research Institute

Komentāri