| Iespējams, ka pirms aptuveni diviem gadsimtiem Neptūnā ir ietriekusies komēta. Par to liecina oglekļa monoksīda sadalījums atmosfērā. Pie šāda secinājuma nonāca zinātnieki no Parīzes LESIA observatorijas, Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta un Maksa Planka ārpuszemes fizikas institūta, analizējot Heršela teleskopa iegūtos datus. Kad pirms sešpadsmit gadiem Jupiterā ietriecās Šumeikera-Levija 9 komēta, zinātnieki visā pasaulē bija gatavi. Neskaitāmi teleskopi uz Zemes un kosmosā nemitīgi vēroja notiekošo. Voyager 2, Galileo un Ulysses dokumentēja katru notiekošā momentu. Mūsdienās šie dati palīdz atklāt sadursmes ar komētām, kuras notikušas pirms daudziem gadiem. "Netīrās sniegabumbas" atstāj pēdas milzu planētu atmosfērā - ūdens, oglekļa dioksīds, oglekļa monoksīds, ciānūdeņražskābe un oglekļa sulfīds - šīs molekulas ir atrodamas planētu starojuma spektrā. 2010. gada februārī Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta zinātnieki atrada pierādījumus, kuri liecināja par komētas sadursmi ar Saturnu pirms aptuveni 230 gadiem. Jaunākie mērījumi, kas tika veikti ar Heršela zondes PACS instrumentu, liecina, ka uz Neptūna ir pēdas, kas norāda uz līdzīgu gadījumu aptuveni tajā pašā laikā. PACS ļāva zinātniekiem pirmo reizi izpētīt Neptūna garo viļņu infrasarkano starojumu. Saules sistēmas ārējo planētu atmosfēra pārsvarā sastāv no ūdeņraža un hēlija, ar nelielu ūdens, oglekļa monoksīda un oglekļa dioksīda piejaukumu. Uz Neptūna tika konstatēts netipisks oglekļa monoksīda sadalījums. Augšējā atmosfēras slānī - stratosfērā - tika atklāts lielāks šīs vielas daudzums nekā troposfērā, kas atrodas zemāk. "Palielinātā oglekļa monoksīda koncentrācija stratosfērā norāda uz tā ārpusplanētas izcelsmi," pastāstīja Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta zinātnieks Pauls Hertogs. "Parasti oglekļa monoksīda koncentrācija stratosfērā un troposfērā ir vienāda vai arī tai jāsamazinās augšējos atmosfēras slāņos." 
Vienīgais šādu rezultātu izskaidrojums ir sadursme ar komētu. Komētai sabrūkot, atbrīvojas tās ledū ieslēgtais oglekļa monoksīds, kurš nonāk stratosfērā un laika gaitā vienmērīgi izkliedējas. "Analizējot oglekļa monoksīda sadalījumu, mēs varam aprēķināt aptuveno sadursmes laiku," paskaidroja Tibalts Kavaljē no Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta. Jau agrāk zinātniekiem bija radušās aizdomas, ka Neptūnā ir ietriekusies komēta, bet šis atklājums apstiprina idejas pareizību. Ir vēl cita teorija, saskaņā ar kuru nepārtraukta sīku putekļu daļiņu plūsma Neptūna atmosfērā nogādā oglekļa monoksīdu, tomēr mērījumi to neapstiprina. Neptūna stratosfērā tika atklāta arī paaugstināta metāna koncentrācija. Metāns uz Neptūna ir tas pats, kas ūdens tvaiks uz Zemes. Tropopauzes (auksta gaisa slānis, kas atdala troposfēru no stratosfēras) temeratūra nosaka, cik daudz ūdens tvaika var pacelties līdz stratosfērai. Ja šī barjera ir siltāka, vairāk gāzes var izlidot cauri. Uz Zemes tropopauzes temperatūra nekad nenoslīdz zemāk par -80oC, bet uz Neptūna vidējā tropopauzes temperatūra ir aptuveni -219oC. Tādejādi spraugas tropopauzē var izpausties kā paaugstināta metāna koncentrācija stratosfērā. Neptūna dienvidpolā šī slāņa temperatūra ir -213oC, kas ir par sešiem grādiem siltāk nekā citur uz planētas. Tādejādi metāns, kura izcelsme ir pats Neptūns, daudz vieglāk pāriet no troposfēras uz stratosfēru. Max Planck Society | 
