| Ķīna ne mazāk kā citas lielvalstis raujas kosmosa virzienā. Viņu mērķis ir Zemes un kosmosa izpratnes pilnveidošana, zinātnes un tehnoloģijas popularizēšana, cilvēces un sociālā progresa nodrošināšana. Aicinām noskaidrot, kas slēpjas aiz šiem skaistajiem lozungiem. Kosmoss ir visai cilvēcei piederošs resurss, kura izpētē, attīstībā un izmantošanā savu roku pielikušas daudzas valstis. Pasaulē vadošās kosmosa apguves valstis ir skaidri definējušas savus mērķus šajā nozarē. Nenoliedzami, ka tieši kosmosa izpēte, apguve un izmantošana ir kļuvusi par vienu no Ķīnas nācijas lielajiem mērķiem. Pēdējo gadu progress skaidri parāda, ka šī lielvalsts ne tikai skaisti runā par mērķiem uz papīra, bet noteikti un stingri tos realizē. Jau šobrīd Ķīnu var droši saukt par vieno no vadošajām valstīm kosmosa apguvē, kas noteikti veicina arī tās ekonomisko un sociālo progresu. Nākamo piecu gadu laikā augošā lielvalsts ir apņēmusies vēl drošāk un plašāk pieteikt sevi kosmosa sfērā, gan darbojoties kā individuāla vienība, gan kopā ar starptautisko sabiedrību veidojot mierpilnu un tīrāku kosmosa vidi. Ķīnas mērķis ir kosmosa izpēte, lai uzlabotu izpratni par kosmosu un Zemes vietu tajā, lai veicinātu kosmosa izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem, kā arī nodrošinātu cilvēces kā vienota veseluma un tās sociālā progresa veicināšanu. Ķīnas kosmosa apguves programma veicinās Ķīnas iedzīvotāju zinātnisko un kulturālo izpratni, sociālo labklājību, aizstāvēs Ķīnas tautas tiesības un intereses, kā arī veicinās kopējo izaugsmi. Kopš 2006. gada Ķīna ir strauji progresējusi kosmosa apguvē. Ir realizēti daudzi svarīgi projekti, tai skaitā Mēness izpētes un pilotējamo lidojumu jomā. Kopš 2006. gada notikuši 67 veiksmīgi nesējraķetes Long March starti, nogādājot orbītā 79 kosmosa kuģus. Ir izstrādāti un veiksmīgi darbojas vairākas mākslīgo pavadoņu sērijas, kas darbojas gan militārajā, gan civilajā sfērās. 2008. gada septembrī veiksmīgi startēja pirmais pilotējamais kuģis Shenzhou-7. Vēlāk Ķīna kļuva par trešo valsti, kurai izdevies realizēt astronautu iziešanu atklātā kosmosā. 2011. gadā startēja pirmais kosmiskās stacijas testa modulis, kurš tā paša gada novembrī veiksmīgi saslēdzās ar automatizētu kosmosa kuģi. 2007. gada 24. oktobrī startēja pirmā Mēness zonde Change-1, kas bruģēja ceļu nākamajai misijai, kuras uzdevumi jau bija daudz konkrētāki. 2010. gada 1. oktobrī startēja Change-2, kas veidoja ļoti augstas izšķirtspējas Mēness karti, fokusējoties uz Sinus Iridium reģionu, kā arī veica citus uzdevumus, ieskaitot ieiešanu orbītā ap Lagrānža 2. punktu (L2). Šobrīd Ķīnā ir izveidoti trīs kosmodromi, kuri nodrošina dažādas kravnesības un augstuma misiju startus. Šobrīd ir uzsākta jauna kosmodroma būvniecība Hainanā, no kura startēs jaunās paaudzes nesējraķetes. Nākamo piecu gadu laikā Ķīna ir apņēmusies izveidot stabilu un uzticamu kosmosa transporta sistēmu, uzlabojot jau esošos nesējus, kā arī izstrādājot jaunas paaudzes raķetes un to pakāpes. Tiek plānoti pirmie starti Long March 5, 6 un 7 sērijas nesējraķetēm. Long March 5 izmantos netoksisku un ekoloģisku degvielu, un spēs Zemei tuvajā orbītā nogādāt 25 tonnas kravas un 14 tonnas ģeostacionārajā orbītā. Long March 6 ir jauna tipa raķete, kas spēs nogādāt Saules sinhronajā orbītā vismaz 1 tonnu kravas 700 kilometru augstumā. Long March 7 tādā pašā augstumā Saules sinhronajā orbītā spēs nogādāt jau 5,5 tonnas kravas. Ķīna turpinās dažādu satelītu izstrādi un jau esošo sistēmu pilnveidošanu. Plānots, ka līdz 2020. gadam izdosies pabeigt Beidou navigācijas sistēmas vispasaules mērogā, kas būs veidota no 5 satelītiem ģeostacionārajā orbītā un 30 satelītiem, kas atradīsies citās orbītās. Plānots izstrādāt rentgenstaru teleskopu, jauno tehnoloģiju izmēģināšanas un demonstrēšanas satelītu sēriju, kā arī vairākus satelītus, kas meklēs tumšo matēriju un pētīs kvantu zinātnes aspektus. Ne mazāk svarīga ir pilotējamo lidojumu tālāka izstrāde un attīstība. Tuvākie gaidāmie starti ir Shenzhou 9 un 10, kad tiks veikti pilotējama un automatizēta saslēgšanās ar kosmiskās stacijas Tiangong-1 moduli. Ķīna ir apņēmusies palaist laboratorijas kosmosā, pētīt cilvēka ilgstošas atrašanās kosmosā sekas, veidot reģeneratīvu dzīvības uzturēšanas sistēmu un degvielas atjaunošanu. Tāpat tiks veikta cilvēka uz Mēness izsēdināšanas analīze. Saistībā ar Mēnesi ir plānota mīkstā nolaišanās, visurgājēja nogāde un kā pēdējais solis tiek minēta paraugu atgriešanas misija. Tāpat Ķīna ir apņēmusies iesaistīties tālāku kosmosa objektu izpētē, veidojot planētu, asteroīdu un komētu misijas. Palielinoties Ķīnas satelītu īpatsvaram, īpaša uzmanība tiks pievērsta kosmisko atkritumu problēmai, izstrādājot uzskaites un brīdināšanas sistēmu, kā arī aktīvi iesaistoties starptautiskajos projektos, kas saistīti ar iespējamajiem risinājumiem atkritumu samazināšanai. Ķīna turpinās ciešo sadarbību ar Krieviju, Ukrainu un Eiropas Kosmosa aģentūru. ir noslēgtas vienošanās arī ar citām valstīm - Brazīliju, Franciju, Vāciju un Lielbritāniju - par dažādiem kosmosa resursu kopējiem izmantošanas veidiem. Neminot konkrētu skaitļus, Ķīnas valdība sola kosmosa izpētē ieguldīt vēl vairāk līdzekļu kā līdz šim, kas nozīmē, ka šīs valsts soļi Mēness, asteroīdu un Marsa virzienā kļūs vēl stabilāki un pārliecinošāki. Visticamāk, ka tuvākajā nākotnē šī valsts sevi parādīs ne tikai nosacīti civili-militāras noskaņas projektos, bet arī tādos, kas ir tīri zinātniski - melno caurumu, tumšās matērijas un citu astronomisko fenomenu izpētei veltot arvien vairāk un vairāk modernu instrumentu kosmosā. China Daily | 
