| Ja nu jums izdodas nokļūt atklātā kosmosā un aizmirstat, kurā pusē ir ziemeļi, meklējiet ķērpi Xanthoria elegans. Lai arī kosmoss ir visai naidīga vide dzīviem organismiem, atsevišķi ekspemplāri Expose-E eksperimenta ietvaros dzīvoja Starptautiskās kosmiskās stacijas ārpusē un jutās visnotaļ labi. Columbus laboratorijas ārpusē atradās speciāls panelis, kurā ievietoti dažādi sīki organismi, kuriem 18 mēnešu laikā tika pārbaudīta to izturība pret temperatūras izmaiņām, ultravioleto starojumu, vakuumu un kosmisko starojumu. Uz Zemes dzīvie organismi ir visur. Pat vissausākajos tuksnešos un aukstākajos ledājos ir atrodams kāds iedzīvotājs. Pēdējie kāda Marsa meteorīta pētījumi liecina, ka arī uz aukstākā un sausā kaimiņa varētu pastāvēt dzīvība. Lai pārbaudītu kā zemieši spēj pārciest kosmiskos laikapstākļus, Eiropas kosmosa aģentūra veic astrobioloģiskos pētījumus jau vairāk nekā 20 gadus. Jaunākais no šiem eksperimentiem ir Expose-E, kas aizsākās uz SKS 2008. gada februārī un tika nogādāts atpakaļ uz Zemes 2009. gada septembrī. 18 mēnešus atklātā kosmosā atradās 664 bioloģiskie un bioķīmiskie paraugi. Expose-E ir čemodāna izmēra kaste, kas sastāv no divos slāņos izvietotām paraugu platēm. Daži paraugi atradās vakuumā, bet daži - Marsa atmosfērai līdzīgos gāzes kambaros. Marsa "kolbām" bija arī speciāls stikls, kas imitēja Saules spektru uz Marsa. Tāpat bija paraugi, kas bija pakļauti tiešai Saules staru iedarbībai, un daži, kas atradās pastāvīgā ēnā. Šobrīd kosmiskajā stacijā atrodas līdzīgs eksperiments Expose-R, kas izvietots Krievijas daļā. 
"Ķērpis Xanthoria elegans piedalījās Expose-E eksperimentā un ir labākie izdzīvotāji," skaidroja Renē Demets. "Šie organismi ir atrodami visekstrēmākajās vietās uz Zemes. Kad tie nonāk vidē, kas tiem nepatīk, tie burtiski izslēdzas un gaida labākus apstākļus. Tiklīdz jūs tos ievietojiet atbilstošā vidē un iedodiet tiem ūdeni, tie turpina dzīvot it kā nekas nebūtu bijis." Ķēdes svarīgākais posms ir ūdens. Kosmosā tas gandrīz acumirklī iztvaiko. Tikai īpaši organismi, kas ir sausi un spēj pārciest ilgstošus sausuma pareiodus, var izdzīvot atklātā kosmosā. Bez ķērpjiem ir vēl daži dzīvnieki un augi, kas var pastāvēt vakuumā - ūdens lācīši, sālsūdens garneles un Āfrikas oda Polypedilum vanderplank kūniņas. Dažas no augu sēklām ir pietiekami sausas, lai izdzīvotu vakuumā. 
Citi kosmiskie "labumi" ir ekstrēmas temperatūras maiņas un starojums. "Radiācija apdraud dzīvību kosmosā," piebilda Demets. "Kosmiskajiem stariem raksturīgs augsts enerģijas līmenis un jonizējoša iedarbība, bet viskaitīgākais ir Saules ultravioletais starojums. Uz Zemes UV-C tiek lietots, ja ir nepieciešams nogalināt baktērijas." Ilgstošākā periodā augsta enerģijas līmeņa daļiņām, rentgenstarojumam un gamma starojumam ir daudz kaitīgāks efekts, jo tie bojā ģenētisko materiālu un rada mutācijas. Fakts, ka dzīvie organismi spēj izdzīvot atklātā kosmosā, liecina par labu panspermijas idejai, ka dzīvība var izplatīties no planētas uz planētu, vai pat no sistēmas uz sistēmu. "Vājais punkts ir nonākšana uz planētas, jo neviens dzīvais organisms nevar pārciest ugunīgo lidošanu cauri atmosfērai," teica Demets. "Iespējams, ka dziļi kādā klinšu bluķī apstākļi ir daudz labvēlīgāki. Tādēļ mēs apsveram astrobioloģisku eksperimentu, kurā būs iekļauta arī atgriešanās uz Zemes." ESA | 
