| Karstākā zināmā citplanēta Piena Ceļa galaktikā varētu būt pasaule ar visīsāko mūža ilgumu. Zvaigzne, kuras paspārnē planēta ir piedzimusi, to lēnām aprij. Nolemtajai palikuši vēl aptuveni 10 miljons gadu, pirms zvaigzne to pilnībā iznīcinās. Planēta WASP-12b atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei. Tās virsma ir uzkarsēta līdz aptuveni 1500oC un tās forma izstiepta tā, ka planēta atgādina regbija bumbu. Atmosfēra ir uzpūtusies un planētas diametrs trīs reizes pārsniedz Jupitera izmērus, lai gan planēta ir tikai par 40% masīvāka nekā Saules sistēmas lielākā planēta. 
Zvaigzne WASP-12b matēriju pamazām pārsūknē pie sevis. Šis apmaiņas veids bieži tiek novērots dubultzvaigžņu sistēmās, bet pirmo reizi šādu procesu izdodas tik skaidri novērot planetārā sistēmā. "Mēs varam redzēt milzīgu matērijas mākoni, kas ir atrauts no planētas un kuru savāks zvaigzne. Mēs identificējām ķīmiskos elementus, kādi nav konstatēti uz planētām ārpus Saules sistēmas," teica pētījuma grupas vadītāja Kerola Hesvela no Atvērtās universitātes Lielbritānijā. Jau agrāk tika publicēti šīs planētas teorētiskie pētījumi, kuri prognozēja, ka planētas virsmu būs deformējusi zvaigznes gravitācijas ietekme. Paisuma un bēguma spēku ietekmē planētas iekšējā struktūra ir tik ļoti sakarsēta, ka tā uzkarsē atmosfēru, kas izplešas. Tagad, izmantojot Habla teleskopa Kosmosa izcelmes spektrogrāfu (COS) ir izdevies apstiprināt teorētiskos pieņēmumus. WASP-12 ir dzeltenais punduris, kas atrodas aptuveni 600 gaismas gadu attālumā Vedēja zvaigznājā. Citplanētu atklāja WASP projekta ietvaros 2008. gadā. WASP-12b atrodas ļoti tuvu zvaigznei, viens gads uz tās ilgst 1,1 Zemes dienu. COS jutīgums ultravioleto staru diapazonā ļāva ļoti precīzi izmērīt zvaigznes aptumšošanos, kad planēta šķērsoja zvaigznes disku. Spektroskopiskā analīze atklāja alumīnija, alvas un mangāna klātbūtni gan planētas, gan zvaigznes atmosfērā. Fakts, ka ar COS izdevās noteikt šos elementus planētas atmosfērā, liecina, ka planētas atmosfēra ir ļoti uzblīdusi karstuma ietekmē. Izdevās iegūt ļoti precīzu gaismas līkni, kas, savukārt, ļāva aprēķināt citplanētas rādiusu. Ultravioleto spektru absorbējošā ekzosfēra ir ļoti izpletusies, ja salīdzina ar normālu planētu, kuras masa 1,4 reizes pārsniedz Jupitera masu. Tā ir tik milzīga, ka planētas rādiuss pārsniedz Rošē telpu, aiz kuras robežām esošā matērija mazāk pakļaujas planētas nekā zvaigznes gravitācijas ietekmei. HubbleSite |
