Pētījuma vadītājs un okeanogrāfs Džeimijs Morisons no Vašingtona universitātes Praktiskās fizikas laboratorijas un viņa vadītā komanda atklāja agrāk nezināmu saldūdens pārdali no Ziemeļu ledus okeāna Eirāzijas puses uz Kanādas pusi. Tomēr viņiem neizdevās konstatēt kopējā saldūdens daudzuma pieaugumu, kas varētu signalizēt par iespējamajām izmaiņām okeāna straumju sistēmās.

Pārdales izmaiņās zinātnieki vaino Krievijas saldūdens notekas nobīdi uz austrumiem, kas ir saistīta ar ziemeļu puslodē novērojamo atmosfēras kustību no rietumiem uz austrumiem, kas pazīstama kā Arktiskās svārstības. Vēji, kas pūš pretēji pulksteņa rādītāja virzienam ir izmainījuši okeāna straumju kustības virzienu, pārbīdot augšējos okeāna slāņos esošo saldūdeni, kas ieplūst no Krievijas upēm, prom no Eirāzijas Arktikas baseina, kas atrodas starp Krieviju un Grenlandi, uz Boforta jūru Kanādas baseinā, kuru norobežo Kanāda un ASV. Spēcīgās Arktiskās svārstības skaidro ar pazemināto atmosfēras spiedienu virs Arktikas Krievijas daļas.

Laika posmā no 2003. līdz 2008. gadam novērotā saldūdens pārdale ir līdzvērtīga 3 metru dziļa saldūdens slāņa pieplūdumam Boforta jūrā.

Saldūdens izmaiņas tika reģistrētas, izmantojot NASA GRACE un ICESat satelītus, kuri mērīja okeāna pamatnes spiedienu un okeāna līmeņa augstumu. Šo mērījumu analīzes rezultātā komanda varēja izveidot visa Ziemeļu ledus okeāna saldūdens sadalījuma izmaiņu karti, ieskaitot tos apgabalus, kuros nebija iespējams veikt tiešus mērījumus.

"Saldūdens ceļu apzināšana ir svarīga, jo tā palīdz izprast globālo klimatu. Saldūdens aizsargā jūras ledu, veidojot stingri norobežotu auksta ūdens slāni starp ledu un siltāko, sāļāko jūras ūdeni, kas ieplūst Ziemeļu ledus okeānā no Atlantijas okeāna," skaidroja Morisons. "Samazinoties saldūdens daudzumam Eirāzijas baseinā un pateicoties izmaiņām Arktiskajās svārstībās, varētu samazināties ar ledu klāto platību apjoms šajā reģionā."

"Pētot Arktikas ledus tilpumu un platību, pēdējā laikā uzmanība galvenokārt tika pievērsta ledus kušanai," pastāstīja pētījuma līdzautors Rons Kvoks no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas. "Grace un ICESat dati mums ļauj iepazīt okeāna straumju izmaiņu ietekmi."

Kvoks paskaidroja, ka kopumā Ziemeļu ledus okeāna sāļums ir līdzīgs agrākajam līmenim, bet Eirāzijas daļa ir kļuvusi sāļāka, bet Kanādas baseins ir atšķaidījies ar saldūdeni. Boforta jūrā sāļums ir mazākais pēdējo 50 gadu laikā kopš ir sākti mērījumi. Tikai neliela daļa no saldūdens nāk no kūstošajiem ledājiem. Lielāko pienesumu dod Krievijas upes, kuras ietek Ziemeļu ledus okeānā.

Boforta jūrā saldūdens ir vairāk, kad pastiprinās atmosfēras augsta spiediena sistēma, kas tiek dēvēta par Boforta augsto. Līdz ar to agrāk tika uzskatīts, ka saldūdens daudzuma palielināšanās ir saistīta ar šo sistēmu. Tomēr laika gaitā atklājās, ka ūdens sāļums sāka samazināties 1990. gadu sākumā, kad Bofortas augstais pavājinājās, bet Arktisko svārstību sistēma kļuva spēcīgāka.

"Mēs atklājām, kā Krievijas upju atnestais saldūdens baro Boforta mehānismu," teica Kvoks. "Boforta augstais ir svarīgs, bet tāda pati ietekme ir Arktiskajām svārstībām."

"Lai labāk izprastu ar klimatu saistītās jūras ledus un visas Arktikas izmaiņas, klimata modeļiem daudz precīzāk jāataino Arktiskās svārstības un okeāna straumes Krievijas pusē," piebilda Morisons.

NASA JPL

Komentāri