* 1978. gadā startē ASV kosmiskais kuģis Pioneer Venus 1.
* 1990. gadā astronomi saņem pirmās fotogrāfijas no Habla teleskopa, un atklāj, ka teleskopam ir fokusēšanās problēmas.
* 1992. gadā startē Indijas mākslīgais pavadonis SROSS 3, kas pētīja augšējos atmosfēras slāņus un tuvējo visumu.
* 1993. gadā 10m liels meteors pietuvojas Zemei 150 000 km attālumā.
* 2000. gadā Galileo 28. reizi palido garām Ganimēdam.
* 2006. gadā Cassini palido garām Titānam.
Kā kosmosa tehnoloģijas palīdz radīt animācijas filmas Holivudā
06.06.2012(1098/0)
Ja jūs noskatījāties mākslas filmu "Titānu dusmas", tad jūs to esat redzējuši darbībā. Programma, kas sākotnēji tika izstrādāta satelītu vadībai kosmosā, palīdz animātoriem veidot reālistiskākas datorspēles un filmas.
Kustību, kuras bez piepūles kontrolē mūsu smadzenes - paņemt tasīti, aizsniegt pirkstgalus vai pakasīt galvu, radīšanai nepieciešama iespaidīga skaitļošanas jauda.
"Ja jūs gribat pakustināt roku, jums jāaprēķina visu locītavu leņķi un muskuļu kustība," pastāstīja IKinema izpilddirektors Aleksandrs Pečevs.
Cilvēka smadzenes šos aprēķinus veic zibenīgi. Animātoriem, kas veido datorspēles vai filmas, bieži vien nākas sadalīt ķermeni gabalos, aprēķināt to kustības un tad atkal visas sastāvdaļas salikt atpakaļ. Tādēļ nereti animācija neizskatās reāla.
Izmantojot matemātiskas metodes, kuras izstrādāja Pečevs, IKinema programmas pamatā esošie algoritmi apstrādā skaitļus daudz ātrāk.
"Ja tas ir cilvēks, jums tā ķermenis nav jāsadala sešās atsevišķās ķēdēs un tad atkal jāsalipina kopā," skaidroja Pečevs. "Mēs varam kustināt visu ķermeni."
Tā rezultātā datorspēlēs un filmās iespējams panākt daudz reālistiskākus kustību efektus.
"Tā darbojas visos gadījumos. Zirgs, kaķis, citplanētietis, skorpions, seja vai puķe, nav svarīgi, kas tiek animēts," piebilda Pečevs.
Programmatūra jau tagad tiek izmantota datorspēlēs un Holivudas filmu ražošanas procesos. Tās lietotāju pulkā ir tādas korporācijas kā 20th Century Fox, Disney un ILM.
Sākotnēji šī programmatūra tika izstrādāta, lai vadītu satelītus, kuros tiek izmantoti žiroskopi. Viens no pazīstamākajiem satelītiem, kur tiek izmantoti žiroskopi, ir Starptautiskā kosmiskā stacija. Mazāk pazīstams ir Turcijas pirmais novērošanas satelīts Bilsat-1, kurš startēja 2003. gadā.
"Mēs nesen piedalījāmies pilnīgas žiroskopu kontrolētas kustības sistēmas izstrādē vidēja izmēra satelītiem, sadarbojoties Francijas Kosmosa aģentūrai (CNES) ar EADS Astrium SAS," pastāstīja Renē Seilers.
"Pirmais darba rezultāts bija 2011. gadā startējušais Pleiades-1 satelīts, kura gadījumā divi žiroskopi nodrošina izcilu manevrētspēju," paskaidroja Seilers.
Lai gan Pleiades-1 ir paredzēts Zemes objektu novērošanai, satelītu var viegli pagriezt, lai fotografētu citus, garām lidojošus satelītus. Piemēram, 2012. gada 15. aprīlī tas nofotografēja Eiropas Kosmosa aģentūras Envisat, kurš tobrīd atradās 90 kilometrus augstāk.
Lai arī tehnoloģija darbojas lieliski, ir zināms, ka pastāv atsevišķas pozīcijas jeb tā dēvētās "singularitātes", kurās kosmosa kuģi nav iespējams pagriezt.
Šeit mēs iepazīstam Pačevu, kurš, būdams students, uzrakstīja programmu, kas koordinēja kustību un palīdzēja izvairīties no singularitātēm.
Tomēr šī programma, kas tika radīta izmantošanai kosmosā, atgriezās uz Zemes. Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras Tehnoloģiju pārneses programmas finansējumu, Pačevs pierādīja, ka viņa programmu var izmantot cita tipa kustībām.
