| Šajā raibajā attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopu, redzams Tiho krāteris. Tomēr astronomi šo iespaidīgo un jaudīgo instrumentu nepagrieza pret Mēnesi, lai pētītu pašu sadursmes vietu. Tā ir tikai sagatavošanās, lai 2012. gada 5./6. jūnijā varētu novērot Venēras tranzītu pār Saules disku. Habla teleskops tiešā veidā uz Sauli skatīties nevar, tādēļ astronomi plāno izmantot Zemes dabīgo pavadoni kā spoguli. Venēras tranzīta laikā neliela daļa Saules gaisma ies cauri Venēras atmosfērai. Zinātnieki cer, ka gaismā, kas sasniegs Mēness virsmu, būs ierakstīta informācija par Zemes "dvīņu māsas" atmosfēras ķīmisko sastāvu. 
Šajos novērojumos tiks izmantotas tās pašas metodes, kādas tiek pielietotas lai analizētu milzu citplanētu atmosfēru, kad tās šķērso zvaigznes disku. Venēras gadījumā astronomiem jau ir zināms atmosfēras sastāvs, kā arī tas, ka tur nav atklātas dzīvības pazīmes. Šis notikums, kurš ir pēdējais šajā gadsimtā, ļaus pārbaudīt tehnoloģijas, lai pārliecinātos, vai ar tām ir iespējams noteikt Zemei līdzīgas citplanētas atmosfēras esamību un sastāvu. Attēlā redzamā apgabala šķērsizmērs ir aptuveni 700 kilometri, bet izšķirtspēja - 170 metri. Milzīgais, gaišais veidojums attēla augšdaļā ir pats krāteris, kuru, kā uzskata astronomi, izraisīja sadursme ar asteroīdu pirms aptuveni 100 miljoniem gadu. Spožie stari, kas stiepjas prom no krātera, ir sadursmes brīdī izmestā matērija. Tiho krātera diametrs ir aptuveni 80 kilometru. Tā mala slejas aptuveni 5 kilometru augstumā virs krātera pamatnes. Tā kā Venēras tranzīts nav brīvi atkārtojams notikums, tad astronomi šo novērojumu sesiju plāno ļoti rūpīgi. Daļa no šiem sagatavošanās darbiem ir arī Mēness fotografēšana. Ja esi nolēmis atlikt Venēras tranzīta vērošanu, tad rekomendējam to nedarīt, jo nākamā iespēja būs tikai 2117. gadā. Šogad vai... varbūt nekad. Space Telescope |
