| NASA kosmosa kuģis Juno dosies uz bīstamu zonu Jupitera apkaimē, kur valda tik spēcīgs starojums, kādā nav pabijusi neviena agrāk lidojusī NASA planetārā zonde. Lai Juno izdzīvotu šajos skarbajos apstākļos, tā elektronikai tiks uzlikts īpašs aizsargvairogs. "Juno ir kā bruņots tanks, kas dosies uz Jupiteru," teica Skots Boltons. "Bez šī aizsargvairoga Juno smadzenes izceptos jau pirmajā lidojumā garām Jupiteram." Spēcīgi lādētu daļiņu lauks ieskauj Saules sistēmas lielāko planētu un daļu no tās pavadoņiem. Šis lauks ir līdzīgs tam, kas Zemi pasargā no Saules nākošajām lādētajām daļiņām. Jupitera magnētiskais lauks ir daudzreiz spēcīgāks par Zemes. Ap Jupiteru esošajiem elektroniem, protoniem un joniem enerģiju piešķir planētas ātrā griešanās ap savu asi, paātrinot daļiņas gandrīz līdz gaismas ātrumam. Jupitera radiācijas joslas kā baranka ieskauj milzu planētu un stiepjas vēl tālāk par Eiropas orbītu, aptuveni 650 000 kilometru attālumā no Jupitera mākoņiem. "Juno ap Jupiteru riņķos vismaz 15 mēnešus. Šajā laikā kosmosa kuģis pārcietīs starojumu, kurš līdzvērtīgs vairāk kā 100 miljoniem zobu rentgeniem," pastāstīja Bils Makalpīns. "Līdzīgi kā svarīgākos cilvēka orgānus nepieciešams pasargāt rentgenstaru izmeklējuma laikā, mums jānodrošina aizsardzība Juno sirdij un smadzenēm." Kā to izdarīt? Juno jāpiešķir ar steroīdiem piebarots svina priekšauts, kas to sargās no sešām pusēm. NASA JPL vadībā inženieri no kompānijas Lockheed Martin Space Systems izstrādāja īpašu titāna aizsargvairogu, ar kuru tiks pārklāta zondes centrālā elektronikas sistēma. Lai arī eksistē vēl citi materiāli, kas spēj labi aizsargāt no radiācijas, svinu inženieri neizvēlējās, jo tas ir pārāk mīksts un var neizturēt pārslodzi starta laikā, bet pārējie materiāli ir pārāk sarežģīti apstrādājami. 
Katras titāna sienas laukums ir aptuveni 1 m2. Tās biezums ir aptuveni 1 cm, bet svars 18 kilogrami. Titāna kaste apņems komandu un datu apstrādes centru jeb Juno smadzenes, kā arī enerģijas un datu sadales vienību jeb sirdi un vēl 20 citas elektroierīces. Kopējais aizsargvairoga svars ir aptuveni 200 kilogrami. Aizsargvairogs nepasargās sistēmu no visiem Jupitera sistēmas elektroniem, joniem un protoniem, bet ievērojami palēninās radiācijas postošo ietekmi uz elektroniku misijas laikā. "Šāds centralizēts radiācijas aizsargvairogs tiek izmantots pirmo reizi," teica Boltons. "Mēs to izstrādājām praktiski no nulles." Kad Jupitera sistēmā no 1995. līdz 2003. gadam viesojās Galileo, tā elektronika bija aprīkota ar sastāvdaļām, kuras bija izturīgas pret radiāciju. Galileo zondei arī nebija jāatrodas spēcīgākā starojuma apgabalos, kur darbosies Juno. Juno projektā iesaistītie zinātnieki nepaļausies tikai uz radiācijas aizsargvairogu. Kosmosa kuģa orbīta ir izstrādāta tā, lai tas maksimāli maz atrastos bīstamajā zonā ap Jupitera ekvatoru. Elektronikā tiek izmantotas jau uz Marsa pārbaudītas shēmas un materiāli. Uz Marsa radiācija ir spēcīgāka nekā uz Zemes, bet vājāka nekā uz Jupitera. Daļa no elektronikas tiek izstrādāta no tantala. Dažām ierīcēm būs individuālie mini-aizsargi. Instrumentu novietošana blakus nodrošina vēl labāku aizsardzību. Papildus titāna vairogam, inženieri izmantos vara un nerūsējošā tērauda tinumus, lai pasargātu vadus, kas savieno dažādas kosmosa kuģa daļas. 
JPL inženieri jau ir veikuši aizsargvairoga pārbaudes radiācijas apstākļos, kuri ir tuvi Jupitera videi. Kad tas pilnībā būs uzstādīts uz Juno, pārbaudes tiks turpinātas. Juno būs arī pirmais Jupitera izpētes kosmosa kuģis, kurš aprīkots ar Saules paneļiem. Plānots, ka zondes komplektācija un pārbaudes ilgs līdz nākamā gada pavasarim. Misijas starts paredzēts 2011. gada augustā. NASA JPL | 
