"Encelads turpina pārsteigt," teica Bobs Papalardo. "Katru reizi, kad Cassini tam palido garām, mēs uzzinam daudz ko jaunu par tā ekstrēmo aktivitāti un to, kas liek šim neparastajam pavadonim tikšķēt."

2009. gada 21. novembra pārlidojums bija pēdējais skats uz Encelada dienvidpola reģioniem, pirms tie iegrimst 15 gadus ilgajā tumsā.

Zinātnieki cerēja šajās fotogrāfijās ieraudzīt mazākas un agrāk nepiefiksētas izplūdes strūklas. Vienā no attēliem bija saskaitāmi 30 atsevišķi geizeri, no kuriem vairāk kā 20 nebija agrāk redzēti. Viens no geizeriem, kas nofotografēts iepriekš, pēdējos attēlos bija kļuvis vājāks.

"Pēdējais pārlidojums apstiprināja mūsu aizdomas," teica Karolīna Porko. "Individuālu geizeru stiprums laika gaitā mainās. Gar plaisām rodas jauni, lieli un mazi geizeri."

Zinātniekiem ir izdevies izveidot temperatūras karti vienai no plaisām. Redzamās gaismas fotogrāfija sakombinēta ar termālo karti, kur redzams 40 kilometrus garš Bagdādes plaisas posms. Tādejādi ir vieglāk identificēt reģionus, kuros novērojama neparasti augsta temperatūra.

Jaunākajos Bagdādes plaisas temperatūras mērījumos augstākā novērotā temperatūra pārsniedza -92^oC un, iespējams, tā varētu būt pat augstāka par -73^oC. Visticamāk, ka šo temperatūru nosaka siltais ūdens tvaiks, kas plūst augšup pa plaisām un rada ledus geizerus, kurus novēroja Cassini. Zinātnieki turpinās izpēti, lai noskaidrotu, vai karstākie punkti tiešām ir saistīti ar geizeru izplūdes vietām.

Te vajadzēs zili sarkanās brilles

"Plaisas ir aukstas, ja samērojam ar Zemes standartiem, bet tās ir mājīgas oāzes, ja salīdzina ar stindzinošajiem -223^oC, kas valda apkārtnē," teica Cassini komandas zinātnieks Džons Spensers. "Karstums, kas ceļas augšup pa plaisām, varētu būt pietiekams, lai izkausētu dziļāk esošo ledu. Encelads viennozīmīgi ir viena no interesantākajām vietām Saules sistēmā."

NASA

Komentāri