| Vairāk nekā divas desmitgades tumšās, aukstās matērijas teorija ir kosmologu iecienītais jājamzirdziņš, kas izskaidro Visuma rašanos pirms vairāk kā 13 miljardiem gadu Lielā sprādziena rezultātā. Tomēr arī šajā teorijā ir savi trūkumi. Saskaņā ar šo teoriju lielākajā daļā galaktiku būtu jābūt daudz vairāk zvaigznēm un tumšajai matērijai to kodolā nekā tiek novērots. Šī neatbilstība visvairāk izceļas tieši pundurgalaktikās, kas ir visbiežāk sastopamais galaktiku tips Piena Ceļa apkārtnē. Tajās ir mazāk kā 1% zvaigžņu nekā lielajās galaktikās. Starptautiska astronomu komanda paziņoja, ka viņiem ir izdevies atrisināt šo problēmu, izmantojot miljoniem superdatora stundu, lai radītu galaktiku veidošanās simulāciju. Simulācijā radītās pundurgalaktikas ir praktiski tādas pašas, kādas tās ir vērojamas Visumā. 
"Lielākajā daļā agrāko pētījumu bija iekļauts vienkāršs apraksts kā un kur radušās zvaigznes galaktikās, vai arī šis process tika ignorēts pilnībā," pastāstīja Fabio Governato no Vašingtona universitātes. "Mēs veicām simulāciju, izmantojot vairākus superdatorus, iekļaujot daudz precīzākas norādes par zvaigžņu veidošanās procesiem un lokalizāciju." Simulācijā noskaidrojās, ka masīvākās zvaigznes pārvērtās par supernovām, radot spēcīgus triecienviļņus, kas aizpūta prom lielāko daļu no gāzes galaktikās, kas vēlāk pārtapa pundurgalaktikās. Tādejādi miljoniem zvaigžņu tā arī nekad nepiedzima. Tā kā centrālajos galaktiku reģionos strauji samazinājās masa, gravitācijas iedarbība uz tumšo matēriju mazinājās un tā aizplūda projām. Kaut kas līdzīgs notiktu, ja Saule pēkšņi pazustu - Zeme aizlidotu kosmosā. Kosmiskie sprādzieni izrādījās iztrūkstošais posms. Pievienojot šo procesu simulācijā, bija redzams, ka šādā gadījumā veidojas tādas galaktikas, kādas tās ir novērojamas mūsdienās. "Tumšās matērijas teorija labi izskaidro kur, kad un kā galaktikām vajadzēja rasties," teica Governato. "Mēs tikai atklājām labāku aprakstu procesiem, kuri, kā mēs zinām, notiek reālajā Visumā, radot daudz precīzāku simulāciju." Aukstās, tumšās matērijas teorija pirmo reizi sāka attīstīties 1980to gadu vidū. Tā apgalvo, ka aptuveni 75% no Visuma matērijas veido tumšā matērija, kas nemijiedarbojas ar elektroniem un protoniem, tādēļ tā nav novērojama elektromagnētiskajā spektrā. Termins "aukstā" liecina par to, ka uzreiz pēc Lielā sprādziena tumšās matērijas daļiņas kustējās ar ātrumu, kas bija mazāks par gaismas ātrumu. Saskaņā ar šo teoriju, vispirms izveidojās mazākās struktūras, tad tās apvienojās, veidojot milzīgus oreolus, kuros rezultātā izveidojās galaktikas. University of Washington |
