 |  |  |  |  | * 1543. gadā mirst Nikolajs Koperniks, kas ierosināja, ka Saules sistēma ir heliocentriska. * 1954. gadā startē raķete, kas sasniedz 241 km augstumu. * 1960. gadā veiksmīgi startē ASV militārais novērošanas pavadonis Midas 2. * 1961. gadā DRG (Vācijas raķešu biedrība) palaiž 12 vēstuļu raķetes no Vīnes. * 1962. gadā startē Aurora 7 (Mercury MA-7). * 1967. gadā startē Explorer 34, kas pētīja radiāciju un Zemes magnētisko lauku. * 2009. gadā veiksmīgi noslēdzas STS-125 misija, kuras laikā tika apkalpots Habla teleskops. |  |
|  |  |
|  |  |  | Jaunākais saldumiņš ziemeļu puslodes debesu vērotājiem - SN 2012aw |  |
| 24.03.2012 (2763/13) |  | | Ja "saldais pārītis", kas redzams rietumos pēc Saules rieta, ir apnicis un uz Marsa nekā interesanta nespējat saskatīt, nedz arī jūs vilina Saturna gredzeni vai M13 mirdzums, tad SN 2012aw varētu būt tieši laikā. SN 2012aw ir pārnova Lauvas zvaigznājā atrodamajā šķērsotajā spirālveida galaktikā M95, kas atrodas aptuveni 37 miljonu gaismas gadu attālumā. Iespaidīgo zvaigznes sprādzienu no Zemes pamanīja 2012. gada 16. martā. 
Pārnovas ir masīvu zvaigžņu dzīves cikla noslēgums. Uz īsu brīdi - dažām nedēļām vai pat mēnešiem, pārnovas spožums var ievērojami pārsniegt galaktikas spožumu. Tieši tādēļ pārnovu gadījumos, aplūkojot tās ar aci caur teleskopa okulāru, pamanāt spožo galaktikas centru un pārnovu, kas izskatās kā spoža zvaigzne. Atkarībā no pārnovas priekšteča tipa, šos sprādzienus klasificē divās lielās grupās - I un II tipa pārnovās. I tipa pārnovas ir saistītas ar salīdzinoši ne pārāk lielas masas zvaigznēm. Ia tipa gadījumā piedalās baltais punduris, kurš matērijas akrēcijas rezultātā pārsniedz kritisko masas robežu un uzsprāgst. Ib un Ic gadījumā notiek lielas masas zvaigžņu kolapss. II tipa pārnovu gadījumā ir iesaistītas vēl masīvākas zvaigznes, kuru masa aptuveni deviņas reizes pārsniedz Saules masu.  grieķu astronoma Antonija Ajiomamitis fotogrāfija
SN 2012aw ir II tipa pārnova. Analizējot pirms dažiem gadiem ar Habla teleskopu fotografēto galaktikas uzņēmumu, zinātnieki noteica arī pārnovas priekšteci. Šīs zvaigznes masa varētu būt aptuveni astoņas reizes lielāka nekā Saules masa. 
Pārnova šobrīd redzama Lauvas zvaigznājā esošajā galaktikā M95. Kā orientieri varat izmantot sarkano planētu Marsu. Tās zvaigžņlielums ir aptuveni 12 vai 13, bet tiek prognozēts, ka tas pieaugs. Ja jūsu rīcībā ir tehnika, kas ļauj aplūkot tik blāvus objektus, izmantojiet izdevību. 16'' teleskopā bezmēness naktī pārnova bija labi redzama. |  | | Vidējais vērtējums: raksts vēl nav novērtēts |
|  | |
|
| | | peleks tieši 24/03/2012 19:29 domāja šādi: |  | | es savā knapi galaktiku redzu.. :( |  |  |
| | peleks tieši 24/03/2012 19:29 domāja šādi: |  | | es savā knapi galaktiku redzu.. :( |  |  |
| | Māris I. tieši 25/03/2012 18:45 domāja šādi: |  | | Jāpamēģina šovakar nomedīt. Laika apstākļi izskatās labvēlīgi uz šo nakti.Divas naktis iepriekš bez lielām grūtībām saskatīju 14m,05 galaktiku UGC6923 (uz DR no M109),un vēl kādas 30 - 40 citas apm. 4 stundu laikā, tā kā šī pārnova varētu būt viegli pieejams objekts. Līdz šim mans novērojumu rekords ir 14m,3 galaktika, bet jau pēc principa it kā brīžiem ir, brīžiem nav nav redzama, bet pēc zvaigžņu kartes tai tur ir jābūt.Tagad arī ar mazākiem teleskopiem ir lielas iespējas pavērot daudzas galaktikas. Lielā Lāča zvaigznājs netālu no zenīta, pēc pusnakts labi augstu nonāk Veronikas Matu un Jaunavas, nedaudz agrāk - Lauvas zvaigznāji. Jā, nu šobrīd gan visam + 1 stunda klāt, un no rīta būs grūtāk pamosties. |  |  |
| | Alfs tieši 28/03/2012 00:51 domāja šādi: |  | Iznāk , ka ,,pelekam,, slikta redze bet Mārim laba:) Būtu interesanti uzzināt kāda katram tehnika(cik collu teleskopi) |  |  |
| | Māris I. tieši 28/03/2012 17:49 domāja šādi: |  | | Nu, ja tā godīgi, tad ērgļa redze man nekad nav bijusi.Katram novērotājam mazliet paregulējot fokusēšanas mehānismu "pēc savas acs", viss ļoti vienkārši atrisinās. Daudzus gadus izmantoju 110 mm teleskopu "Micar" ( pirkts 1989. gadā, bet joprojām ļoti labā tehniskā stāvoklī, arī optika). tagad jau gandrīz 2 gadus darbojos ar 300 mm dobsonu Synta. Atšķirība, ko var katrā saskatīt, ir tiešām milzīga. |  |  |
| | peleks tieši 29/03/2012 19:51 domāja šādi: |  | | nu man ir 200mm dobsons. ir ok, vienīgi tas, ka pārāk tumšas debesis nav trāpijušās, vienmēr kāda laterna sabojā visu... kā jau teicu galaktiku var samanīt kā mazu pleķīti ar kodolu, bet pārnovu nevaru gan samanīt. M101 pārnovu varēja redzēt pat pie sliktākām debesīm.. |  |  |
| | peleks tieši 29/03/2012 19:54 domāja šādi: |  | | par to saskatīšanu nēesmu peirakstījis, bet pie labām debesīm šķiet griesti ir 14 magnitūde, bet tad jābūt izcili labai vietai un laikam :) |  |  |
| | Lāšēns tieši 30/03/2012 12:38 domāja šādi: |  | | Tas redzams no "af de graund"? :) |  |  |
| | Māris I. tieši 30/03/2012 17:40 domāja šādi: |  | | Ir tāda laba grāmata "Teleskopi astronomijas amatieriem"(krievu val.,autors L.L. Sikoruk).42.lpp. - 46.lpp. atrodam: m(vis)= C + 2.5lg D + 2.5lg G, kur D teleskopa diametrs mm, G - teleskopa palielinājums starp ( ravnozračkovim un razrešajuščim) nezinu gan pareizu šo vārdu tulkojumu. Pirmais ir palielinājums, pie kura redzeslauka lineārais diametrs ir vienāds ar acs zīlītes diametru tumsā, apm.d=6mm , otrais ir palielinājums pie kura sāk parādīties difrakcijas gredzeni.Tas ir mazliet mazāks par maksimālo palielinājumu, kuram d= 0.7 mm. C - attēla kvalitāte, atkarīga no atmosfēras apstākļiem: C=3.9 ideāla, C=3.3 - 3.9 laba, C=2,5 - 3.3 vidēja, C=1.8 - 2.5 slikta, C |  |  |
| | Māris I. tieši 30/03/2012 17:50 domāja šādi: |  | | Kaut kas pazuda. ...C |  |  |
| | Māris I. tieši 30/03/2012 17:55 domāja šādi: |  | | Neņem pretī simbolu mazāks. Tātad: C mazāks par 1.8 ļoti slikta. Trīs lielumi D, G un d ir savstarpēji saistīti : G = D/d. |  |  |
| | Māris I. tieši 31/03/2012 17:13 domāja šādi: |  | | Lielumu d sauc par izejas zīlītes diametru, bet ne redzeslauka lineāro diametru. |  |  |
| | Māris I. tieši 01/04/2012 05:02 domāja šādi: |  | | Šobrīd tā tur reāli ir redzama pa tiešo, bez sānu redzes pielietošanas.Paveicās izmantot 3 stundas skaidra laika no 1:00 līdz 4:00. Mazliet gan traucēja Mēness gaisma, bet ne tik, lai nograutu novērošanas prieku un veiksmi. |  |  |
|
|  |  | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. |  |
|