 |  |  | | | * 1611. gadā piedzimst Johans Havelius, vācu astronoms, kas pētījumos izmantoja teleskopus ar milzīgu fokālo attālumu. * 1613. gadā Galileo Galilejs iespējams redzēja Neptūnu, pašam to neapzinoties. * 1960. gadā no Mēness "atbalsojas" 400 MHz frekvencē nosūtīts fotoattēls. Eksperimentu veica ASV jūras karaspēki. Datu apmaiņa notika starp Havaju salām un Vašingtonu. * 1986. gadā 73 sekundes pēc pacelšanās uzsprāgst vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Challenger, bojā iet visa komanda. * 1993. gadā mirst Kanādas astronome Helēna Hogga, kas pētīja maiņzvaigznes lodveida zvaigžņu kopās. * 1999. gadā Subaru teleskopa komanda publicē pirmos attēlus, kas iegūti ar jauno 8,3 metru teleskopu. * 2004. gadā Mars Express sasniedz optimālo orbītu sarkanās planētas virsmas kartes veidošanai. | |
| | |
| |  | |  | | | 27.01.12 11 jaunas planētu sistēmas no Keplera (131/0) | | | NASA Keplera misijas ietvaros atklātas 11 jaunas planētu sistēmas, kurās atrodas 26 planētas. Tādejādi gandrīz dubultojas apstiprināto Keplera atklāto planētu skaits un trīskāršojas to zvaigžņu daudzums, kuru diskus šķērso vairāk kā viena planēta. Astronomi cer, ka šādas sistēmas palīdzēs izprast, kā veidojas planētas. | | |
| 26.01.12 Masīvo galaktiku vētrainā jaunība (185/1) | | | Izmantojot APEX teleskopu, astronomu grupai ir izdevies atrast spēcīgu saikni starp visiespaidīgākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem agrīnajā Visumā un vismasīvākajām mūsdienās sastopamajām galaktikām. | | |
| 25.01.12 Sveicam Oppiju 8 gadu jubilejā! (251/6) | | | Pirms astoņiem gadiem Marsa visurgājējs Opportunity nolaidās uz Marsa, lai aizsāktu trīs mēnešu misiju. Šobrīd nelielo robotu var uzskatīt par vienu no veiksmīgākajiem projektiem, kas pirms aptuveni pieciem mēnešiem aizsāka jaunu posmu sarkanās planētas izpētē. | | |
| 23.01.12 Arizonas štata universitāte iegūst īpašumā jaunāko Marsa meteorītu (369/8) | | | Arizonas štata universitātes Meteorītu izpētes centra kolekcijai ir pievienots jauns un vērtīgs eksemplārs - rets Marsa meteorīts, kas 2011. gada jūlijā nokrita Marokas dienvidos. Jāatgādina, ka tas ir pirmais meteorīts no Marsa pēdējo 50 gadu laikā. | | |
| 19.01.12 Iepazīstieties, LIENE! (456/0) | | | 2011. gada septembrī tika izsludināts starptautisks bērnu zīmējumu konkurss Galileo. Katras valsts uzvarētāja vārdā tiks nosaukts viens no Galileo navigācijas sistēmas satelītiem. Latviju jaunajā Galileo "zvaigznājā" pārstāvēs LIENE. | | |
| 18.01.12 Gaismas spēks (610/2) | | | 1871. gadā Džeimss Klerks Maksvels paredzēja, ka gaisma ar noteiktu spēku iedarbojas uz virsmu, uz kuras tā krīt. Aptuveni 30 gadus vēlāk eksperimentāli tika atklāts starojuma spiediens, kas mūsdienās tiek izmantots tādās sistēmās kā Saules buras un lāzeru dzesēšana. | | |
| 17.01.12 Planka augstas frekvences instruments beidz savu darbu (385/1) | | | Eiropas Kosmosa aģentūras Planka misijas augstas frekvences instruments (HFI) ir pabeidzis Lielā sprādziena atblāzmas pētījumu. Uztvērējam sestdien (14. janvāris), kā tas tika paredzēts, beidzās dzesētājs, tādejādi instruments vairs nespēj reģistrēt vājo enerģiju. | | |
| 17.01.12 Es došos, kurp mūzika mani vedīs (298/3) | | | Mūzika cilvēkus ir pavadījusi kosmosā jau kopš pašiem pirmajiem lidojumiem. Mūzika un kosmoss. Šķiet, ka starp tiem pastāv dziļa saikne. Daži no skaņdarbiem populārajā kultūrā ir kļuvuši par spilgtām, ar kosmosu saistītām ikonām. | | |
| 16.01.12 Magnētiskā dienvidpola izsekošana turpinās (394/2) | | | Divi zinātnieki no Jaunzēlandes 2011. gada 28. decembrī devās uz Antarktīdu, lai turpinātu pirms 100 gadiem nodibināto tradīciju - Zemes magnētiskā lauka mērījumus, kurus aizsāka Lielbritānijas pētnieks Roberts Skots. | | |
| 15.01.12 Zinātnieki gatavojas fotografēt melno caurumu (1192/18) | | | Notikumu horizonta teleskops ir Zemes izmēra virtuāls teleskops, kurš ir pietiekami jaudīgs, lai ielūkotos Piena Ceļa galaktikas centrā, kur mājo supermasīvais melnais caurums. Zinātnieki cer, ka ar šī teleskopa palīdzību izdosies pārbaudīt Vispārīgo relativitātes teoriju. | | |
| 15.01.12 Neparastā, nepavisam līdzīgā Zemei 55 Cancri e (604/4) | | | 40 gaismas gadu attālumā cietas virsmas planēta 55 Cancri e riņķo ārkārtīgi tuvu zvaigznes svelmei. Planēta, uz kuras viens gads ilgst 18 Zemes stundas, atrodas 26 reizes tuvāk zvaigznei nekā Merkurs Saulei. Tā ir īsta elle. | | |
| 14.01.12 Planētu pārpilnības rags (480/0) | | | Starptautiska astronomu komanda, ieskaitot trīs zinātniekus no Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO), izmantoja gravitācijas mikrolēcošanas metodi, lai noteiktu, cik bieži ir sastopamas planētas Piena Ceļa galaktikā. Pēc sešiem gadiem, kad bija izpētīti miljoniem zvaigžņu, astronomi ir secinājuši, ka planētas ir likumsakarība, nevis izņēmums. | | |
| 14.01.12 200 miljoni mainīgu objektu debesīs (441/0) | | | Kalifornijas Tehnoloģiju institūta un Arizonas universitātes astronomi ir publiskojuši līdz šim lielāko katalogu, kurā atrodami 200 miljoni objektu, kuri maina savu spožumu. | | |
| |
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
| | |
