| Jaunākajos pētījumos, kas tika veikti ar Čandras rengenstaru observatoriju, astronomi ir ieguvuši jaunu informāciju par supernovām, kas tiek izmantotas Visuma izplešanās mērījumos un tumšās enerģijas meklējumos. Tās ir Ia tipa pārnovas, kuras var ieraudzīt no ļoti liela attāluma. Tām ir raksturīga vienota uzvedība un izmaiņas spožumā. Līdz šim bija zināms, ka šīs supernovas ir saistītas ar baltajiem punduriem. "Tie ir ļoti svarīgi objekti, lai mēs varētu izprast Visumu," teica Marats Gilfanovs no Maksa Planka astrofizikas institūta. "Tas bija liels traucēklis, ka mēs nezinājām precīzi kā tie darbojas. Tagad mēs sākam saprast, kas rada šos sprādzienus." Lielākā daļa zinātnieku ir vienisprātis, ka Ia tipa pārnova rodas tad, kad baltais punduris pārsniedz masas limitu, kļūst nestabils un uzsprāgst. Patlaban bija zināmi divi ceļi kā to panākt - divu balto punduru apvienošanās un akrēcijas ceļā, kad baltais punduris vāc matēriju no kompanjonzvaigznes. "Mūsu rezultāti liecina, ka supernovas galaktikās, kuras mēs pētījām, ir saistītas ar divu balto punduru apvienošanos," teica pētījuma līdzautors Akos Bogdans. "Tas nav tas, ko cerēja ieraudzīt astronomi." Atšķirības starp šiem diviem scenārijiem var atstāt iespaidu uz veidu, kā šīs supernovas tiek izmantotas kā "standarta sveces". Tā kā balto punduru masas var būt dažādas, tad divu punduru apvienošanās un pārnovas sprādziens visos gadījumos nebūs vienlīdz spožs. 
Tā kā šajos scenārijos radītais rentgenstarojuma daudzums atšķiras, Gilfanovs un Bogdans izmantoja Čandras observatoriju, lai novērotu piecas tuvumā esošās elipsveida galaktikas un Andromēdas galaktikas centrālos reģionus. Ia supernova, kura rodas akrēcijas rezultātā, rada ievērojamu apjomu rentgenstarojuma pirms sprādziena. Savukārt divu balto punduru apvienošanās rezultātā rodas mazāks daudzums starojuma. Zinātnieki atklāja, ka novērotais rentgenstarojums ir 30 līdz 50 reizes mazāks nekā vajadzētu būt akrēcijas gadījumā, tādejādi izslēdzot šo scenāriju un apstiprinot, ka šajās galaktikās dominē balto punduru apvienošanās procesā radušās pārnovas. Ir jānoskaidro, vai šie baltie punduri, kas apvienojas, ir arī galvenais supernovu mehānisms spirālveida galaktikās. Pētījumi tiks turpināti, lai noskaidrotu pārnovu cēloņus tieši spirālveida galaktikās. "Daudziem astrofiziķiem divu balto punduru scenārijs nelikās ticams, jo tika uzskatīts, ka šādas divu balto punduru sistēmas ir ārkārtīgi maz," teica Gilfanovs. "Tagad šis variants ir jāizpēta rūpīgāk." Tomēr jāņem vērā, ka divu balto punduru sistēmu ieraudzīt būs grūti pat ar vislabākajiem teleskopiem. Chandra X-Ray observatory | 
