Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) Heršela Kosmosa observatorija ir palīdzējusi izpētīt putekļu gredzenu ap netālu esošo zvaigzni Fomalhautu. Izskatās, ka putekļi rodas sadursmēs, kurās katru dienu tiek iznīcināti vairāki tūkstoši ledainu komētu. Fomalhauts ir jauna zvaigzne, tikai dažus simtus miljonus gadus veca, un divreiz masīvāka par Sauli. Tās putekļu gredzenu 1980. gados atklāja IRAS satelīts. Heršela teleskopa jaunie gredzena attēli atklāj to vēl detalizētāk, reģistrējot līdz šim tālāko infrasarkanā starojuma diapazona daļu. 
Brēms Eiks no Lēvenas universitātes Beļģijā kopā ar saviem kolēģiem analizēja Heršela novērojumus un atklāja, ka putekļu temperatūra gredzenā svārstās no -230 līdz -170°C. Tā kā Formalhauts ir nedaudz nobīdīts no centra un atrodas tuvāk gredzena dienvidu malai, tā puse ir siltāka un gaišāka par ziemeļu pusi. Tiek uzskatīts, ka gredzena platumu un asimetriju nosaka iespējamās planētas gravitācija, kā rosina domāt agrāk iegūti Habla kosmiskā teleskopa attēli. Heršela dati atklāj, ka putekļiem gredzenā raksturīgas mazu, cietu daļiņu termiskās īpašības. Daļiņu diametrs ir tikai dažas miljonās daļas no metra. Jaunā informācija ir radījusi paradoksu, jo Habla kosmiskā teleskopa novērojumi liecināja par vairāk kā desmit reizes lielākiem cietiem putekļu graudiem. Habla teleskops reģistrēja gredzena putekļos izkliedēto zvaigznes gaismu. Iegutie dati liecināja, ka tā ir ļoti vāja Habla uztvertajos redzamās gaismas viļņu garumos, norādot, ka putekļu daļiņām ir jābūt relatīvi lielām. Bet tas nesakrīt ar Heršela veiktajiem gredzena temperatūras mērījumiem tālo infrasarkano staru diapazonā. Lai atrisinātu šo paradoksu, doktors Eiks ar kolēģiem ierosināja, ka šie graudi ir lieli, irdeni kopumi, līdzīgi putekļu daļiņām, kuras mūsu Saules sistēmā izdala komētas. Šiem sakopojumiem būtu raksturīgas gan atbilstošās temperatūras, gan izkliedes īpašības. Tomēr, tas izraisa citu problēmu. Spožajai Fomalhauta gaismai vajadzēja ļoti strauji izpūst putekļu daļiņas ārā no gredzena, tomēr izskatās, ka gredzens ir pārpildīts ar šīm daļiņām. Vienīgais veids, kā atrisināt šo pretrunu, ir pieņemt, ka gredzens visu laiku tiek papildināts ar jaunām daļiņām, kuras rodas nepārtrauktās sadursmēs starp lielākiem objektiem, kuri riņķo ap Fomalhautu. Lai uzturētu gredzenu, sadursmju skaitam ir jābūt iespaidīgam. Katru dienu jāsaduras un jātiek saberztām niecīgās daļiņās attiecīgi divām 10 km lielām komētām vai 2 tūkst. 1 km lielām komētām. „Es biju ļoti pārsteigts,” teica doktos Eiks, „Man tas ir ārkārtīgi liels skaitlis.” Lai uzturētu tik daudzskaitlīgu sadursmju skaitu, gredzenā, atkarībā no to izmēra, ir jābūt no 260 miljardiem līdz 83 triljoniem komētu. Mūsu Saules sistēmā līdzīgs komētu skaits ir Oorta mākonī. Tas izveidojās no Saules diskā izkaisītiem objektiem, kad Saule bija tikpat jauna, cik ir Fomalhauts. „Šie skaistie Heršela attēli ir sagādājuši būtiski informāciju, lai varētu modelēt putekļu gredzena vidi ap Fomalhautu,” teica ESA Heršela projekta zinātnieks Gorans Pilbrats. ESA | 
