| Astronomu grupa doktora Gevina Remzeja no Armas observatorijas vadībā ir novērojuši spēcīgus izvirdumus dubultzvaigžņu sistēmā, kur viena zvaigzne apriņķo viena ap otru reizi 25 minūtēs. Interesanti, ka šie uzliesmojumi notiek regulāros un prognozējamos intervālos, reizi divos mēnešos. Novērojumi tika veikti ar jauno, pilnībā automatizēto Liverpūles teleskopu, kas atrodas Kanāriju salās, un orbitālo teleskopu Swift. Abas zvaigznes ir hēlija baltie punduri, kas ir Saulei līdzīgu zvaigžņu paliekas. Dubultzvaigžņu sistēma KL Dra atrodas Pūķa zvaigznājā. Abas zvaigznes atrodas ļoti tuvu viena otrai - attālumā, kas ir puse no attāluma starp Mēnesi un Zemi. Šī distance ir pietiekama, lai veidotos matērijas pārnese no vieglākā kompanjona uz masīvāko. 
Hēlijs no viena pundura plūst uz otru ar ātrumu miljoniem kilometru stundā. Šī matērija lielākoties uzkrājas akrēcijas diskā. Tikai neliela hēlija plūsma nonāk uz masīvākās zvaigznes virsmas. Novērojama vienmērīga un mērena emisija optiskajos, ultravioletajos un rentgenstaros. Reizi divos mēnešos materiāls diskā atbrīvojas milzīga izvirduma veidā, izraisot sistēmas spožuma palielināšanos desmitiem reižu nekā pārējā laikā. Šī dubultzvaigžņu sistēma ir viena no retajām, kurā tiek ievērota strikta hēlija diēta. Ūdeņradis, kas sākotnēji veidoja abas zvaigznes, jau sen ir pārveidots par hēliju un smagākiem elementiem. Lielākajā daļā dubultzvaigžņu sistēmu šādā veidā notiek ūdeņraža pārnese. Tā kā hēlijs ir smagāks un, pats par sevi saprotams, atšķiras no ūdeņraža, astronomu grupa prognozēja, ka KL Dra izvirdums noritēs atšķirīgi no izvirduma dubultzvaigžņu sistēmā, kurā notiek ūdeņraža pārpumpēšana no vienas zvaigznes uz otru. Pateicoties faktam, ka KL Dra izvirdumi notiek regulāri un paredzamos intervālos, zinātnieki varēja plānot novērojumus, izmantojot vispiemērotākos teleskopus. Swift observatorijas dati atklāja, ka izvirduma laikā sistēmas spožums izteikti palielinājās ultravioletajā spektra daļā. Atšķirībā no ūdeņraža sistēmām, izvirduma laikā praktiski netika novērots spožuma pieaugums rentgenstaru diapazonā. 
"Mēs plānojam novērot vēl citas hēlija punduru dubultzvaigžņu sistēmas, izmantojot Liverpūles teleskopu, lai noskaidrotu, vai tās uzvedas tāpat," teica Toms Berklejs. "Tas bija liels pārsteigums, ka mēs novērojām otro uzliesmojumu KL Dra sistēmā divus mēnešus pēc pirmā. Pēc tam mēs prognozējām, ka nākamais izvirdums sāksies 2009. gada 7. decembrī. Tas bija patiesi aizraujoši, ka mūsu novērojumi liecināja, ka izvirdums sākās tieši tajā dienā." "Šis ir kārtējais piemērs, kas parāda automatizēta teleskopa priekšrocības, kas izrādās īpaši efektīvas, sadarbojoties ar kosmosa teleskopiem, tādiem kā Swift," paskaidroja profesors Īans Stīls. "Šajā gadījumā mums ir izdevies atklāt pavisam jauna tipa debesu objektu. Liverpūles teleskopa elastīgais grafiks ļauj viegli saskaņot mūsu novērojumus ar citām institūcijām, un novērot notikumus, kuri ilgst no dažām sekundēm līdz vairākiem gadiem. Šī pieeja ir praktiski neiespējama ar tradicionālajām profesionālajām observatorijām." "Par laimi rentgenstari un lielākā daļa ultravioletā starojuma netiek cauri Zemes atmosfērai, tādēļ tikai kosmiskās observatorijas var novērot šī diapazona enerģijas emisiju no ekstrēmiem objektiem," teica doktors Simons Rosens no Lesteras universitātes. "Parasti šādi projekti ilgst gadiem, pirms tiek iegūti rezultāti. Tas ir lieliski, ka mums izdevās izdarīt tik interesantu atklājumu jau pēc dažiem mēnešiem," piebilda doktors Remzejs. The Royal Astronomical Society |
