| Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) izcilo planētu medību instrumentu HARPS, astronomi ir atklājuši 50 jaunas citplanētas, no kurām 16 ir tā dēvētās super-Zemes, no kurām viena riņķo uz dzīvībai labvēlīgās zonas robežas. HARPS spektrogrāfs ir uzmontēts uz 3,6 metru teleskopa La Siljas observatorijā Čīlē. "HARPS rezultāti pārspēj visas cerības, un tajos ietilpst neparasti bagāta super-Zemju un Neptūnam līdzīgo planētu populācija, kura riņķo ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Vēl jo vairāk, jaunie rezultāti parāda, ka atklājumu temps pieaug," teica Maikls Meijers no Ženēvas universitātes. 
Kopš HARPS sāka savu darbu pirms astoņiem gadiem, ar tā palīdzību ir atklātas vairāk nekā 150 jaunas planētas. Aptuveni 2/3 no citplanētām, kuru masa ir mazāka nekā Neptūnam, ir atklātas tieši ar HARPS. Novērojot 376 Saulei līdzīgas zvaigznes, astronomi ir precizējuši varbūtību, cik liela iespēja, ka Saulei līdzīgai zvaigznei ir zemas masas planētas. Aptuveni 40% no šīm zvaigznēm vismaz viena no planētām ir mazāk masīva nekā Saturns. Lielākā daļa no citplanētām, kuru masa ir līdzvērtīga vai mazāka nekā Neptūnam, atrodas vairāku planētu sistēmās. HARPS iekārta un programmatūra nemitīgi tiek uzlabota, lai sasniegtu arvien jaunus un jaunus apvāršņus, palielinot jutību un izšķirtspēju, kas ļautu ieraudzīt cietās planētas, uz kurām varētu pastāvēt dzīvība. Jaunajam pētījumam tika ir izvēlētas desmit Saulei līdzīgas zvaigznes, kuras atrodas relatīvi netālu. Jau agrākajos novērojumos tika secināts, ka šīm zvaigznēm ir iespējams veikt ļoti precīzus radiālā ātruma mērījumus. Pēc divu gadu ilgušā darba, astronomiem izdevās atklāt piecas jaunas planētas, kuru masa Zemes masu nepārsniedz vairāk kā piecas reizes. "Šīs planētas būs vieni no labākajiem mērķiem nākotnes kosmiskajiem teleskopiem, kuri planētas atmosfērā meklēs dzīvības pazīmes, analizējot ķīmiskos elementus, piemēram, skābekli," skaidroja Frančesko Pepe no Ženēvas observatorijas. Viena no jaunatklātajām planētām - HD 85512 b, ir tikai 3,6 reizes masīvāka nekā Zeme. Tā atrodas konkrētās zvaigznes dzīvībai labvēlīgās zonas malā, kur ūdens varētu pastāvēt šķidrā formā. "Tā ir viszemākās masas planēta, kuru izdevies apstiprināt ar radiālā ātruma metodi, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, un jau otrā zemas masas planēta, kuru HARPS atklāj dzīvībai labvēlīgajā apgabalā," piebilda Līza Kaltenēgere no Maksa Planka Astronomijas institūta. HARPS uzlabotā precizitāte ļauj atklāt planētas, kuras ir tikai divas reizes masīvākas nekā Zeme. HARPS ir tik jutīgs, ka spēj reģistrēt radiālā ātruma izmaiņas, kuras nepārsniedz 4 km/h. "HD 85512 b atklāšana ir tālu no HARPS iespēju robežām un demonstrē, ka ir iespējams ieraudzīt super-Zemes, kuras atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā ap zvaigznēm, kuras ir līdzīgas Saulei," skaidroja Meijers. Šie rezultāti ir nostiprinājuši astronomos pārliecību, ka drīzumā tiks atklātas vēl citas, mazākas cietās planētas ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Šo pētījumu nodrošināšanai jau tagad tiek veidoti jauni instrumenti. Kanāriju salās uz Galileo teleskopa tiks uzstādīta HARPS kopija, bet vēl jaunāks un jaudīgāks instruments - ESPRESSO, 2016. gadā tiks uzstādīts uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT) Paranālas observatorijā. Ja ielūkojamies vēl tālākā nākotnē, mūs sagaida CODEX, ar kuru tiks aprīkots Eiropas Ekstrēmi lielais teleskops (E-ELT). "Nākamajos desmit vai divdesmit gados mums būs potenciāli apdzīvojamo planētu saraksts ap Saulei tuvākajām zvaigznēm. Šāds saraksts ir būtisks priekšnoteikums, kas ļaus turpināt spektroskopiskos eksperimentus, meklējot dzīvības pazīmes citplanētu atmosfērās," noslēdza Maikls Meijers, kurš 1995. gadā atklāja pirmo citplanētu ap normālu zvaigzni. ESO |
